Jāzaudē pusmiljards eiro
Latvijas Krājbankas likvidācijā tuvojas situācija, kad bankas līdzekļu atgūšana nevis samazinās, bet palielinās bankas parādus.
Paiet četrarpus gadi kopš Rīgas Apgabaltiesas 2011. gada 23. decembra lēmuma iecelt par maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas administratoru ne fizisku, bet juridisku personu, auditorfirmu KPMG Baltics. No toreizējiem Ziemassvētkiem līdz tagadējiem Jāņiem administrators atguvis aptuveni 253 miljonus eiro jeb 1/3 daļu no teorētiski vajadzīgās summas. Joprojām nesegto bankas kreditoru prasību summā palikuši 544 miljoni, bet bankas rīcībā esošo aktīvu bilances vērtība skaitās 43 miljoni eiro. Tagad vairāk jādomā par šā pusmiljarda eiro norakstīšanu, nekā par tā atgūšanu. Šā gada maijs rādīja pavisam bēdīgu piemēru tam, kā aktīvu uzturēšana prasījusi 1,5 miljonus eiro, bet aktīvu realizācija devusi tikai 683 tūkstošus eiro, t.i., divreiz mazāku summu. Šogad piecos mēnešos kopā atgūti 10,9 miljoni eiro, iztērējot 2,9 miljonus eiro, vēsta NRA.lv.
Naudas vietā Krājbankas likvidators maija beigās saņēmis tam labvēlīgu tiesas spriedumu no Anglijas, uz kurieni bija aizmucis Krājbankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs. Par 1,3 miljoniem eiro prasības uzturēšanai iztērētu eiro likvidators dabūjis sev labvēlīgu tiesas spriedumu, ka V. Antonovs patiešām izkrāpis no bankas 60 499 567 eiro un 30 762 458 ASV dolārus. Tagad likvidators nespēj paskaidrot, kā atgūs kaut vai tikai tiesvedībai iztērēto summu. Anglijas tiesa ļoti ilgi sargāja V. Antonovu no izdošanas pirmkārt jau Lietuvai, kas to prasīja skaļāk nekā Latvija. Tagadējais Anglijas tiesas spriedums izskatās pēc zīmes, ka angļu juristi V. Antonovu ir aptīrījuši ļoti pamatīgi, atstājot viņam tikai ceļa naudu mukšanai uz Krieviju, tā atbrīvojot Angliju no atbildības par tālākajiem notikumiem.
Pagājušā gada 15. septembrī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde publiski paziņoja, ka nodevusi Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai tā sauktās Krājbankas lietas materiālus ar lūgumu uzsākt kriminālvajāšanu pret sešām personām par 90 miljonu eiro izgrābšanu no bankas. Prokuratūra apstiprināja Neatkarīgajai, ka, jā – jau pagājušā gada 25. septembrī šīs iestādes prokurors «saucis pie kriminālatbildības piecas personas», bet atteicās atbildēt, kas tās par personām un – galvenais – kā viņš to darījis, ja gadījumā kāda no šī personām ir V. Antonovs vai bēguļojoša tāpat, kā bēguļo V. Antonovs.
Latvijas policijas un prokuratūras nespēju vai arī nevēlēšanos meklēt un atrast V. Antonovu parāda cits tiesas process, kurā kopš 2014. gada jūnija Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izskata apsūdzības pret bijušo Krājbankas prezidentu Ivaru Priedīti un īpašnieku, jau minēto V. Antonovu. Tiesas sēdes pasludinātas par slēgtām, lai netracinātu sabiedrību ar ainiņām, ka tiesas procesa dalībnieki sanāk tāpēc, lai iespējami īsā laikā atrastu ieganstu tiesas sēdi pārtraukt uz iespējami ilgu laiku. Piemēram, šā gada 6. aprīlī procesa dalībnieki vienojušies par nākamo satikšanās reizi 16. augustā.
Arnis Kluinis
Foto:Alexas_fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
