Nodokļi: Nevienlīdzības mazināšanas vietā lielāka plaisa
Plaisa starp niecīgu atalgojumu pelnošajiem un turīgajiem Latvijā ir milzīga. Pirms pāris gadiem tā bija otra lielākā Eiropas Savienībā. Līdzšinējie centieni situāciju nav daudz uzlabojuši. Arī jaunais nodoklis, kuram dots solidaritātes vārds, trūcīgo dzīvi būtiski neuzlabos.
«Nākamā gada valsts budžets ir ikviena Latvijas iedzīvotāja budžets, un tajā ir darīts viss iespējamais, lai pašreizējos ekonomiskajos apstākļos sabalansētu dažādu sabiedrības grupu intereses un mazinātu nevienlīdzību iedzīvotāju ienākumos,» uzrunājot deputātus pirms nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas, teica premjerministre Laimdota Straujuma. Diemžēl kaut nelielu taustāmu labumu aptuveni 6 eiro apmērā pie mēnešalgas iegūs vien tie, kuri saņem minimālo algu, un aptuveni 2,30 eiro tie, kuriem pienākas atvieglojums par apgādībā esošu personu. Tai pašā laikā valdības un Saeimas amatpersonām nākamgad algas pieaugs par vairākiem simtiem eiro.
Par nodokļu progresivitāti vakar runāja arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdē. «Valdības deklarācijā ir ierakstīts, ka nodokļu progresivitāti varam sasniegt, mazām algām dubultojot progresīvo neapliekamo minimumu. Pēc 2016. gada budžeta pieņemšanas sociālie partneri uztur prasību par progresivitāti nodokļos ne tikai iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), bet arī citiem ienākumu veidiem. Par šiem jautājumiem vēl diskutēsim, un sarunu gaitā nekādu tabu jautājumu nebūs,» pēc sēdes uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.
Mazām algām liels nodokļu slogs
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune diskusijā Nodokļu politika: vai tiek ievērotas sabiedrības un uzņēmēju intereses? norādīja, ka šobrīd Latvijā zemā atalgojuma sektorā ir viens no augstākajiem nodokļu slogiem Eiropas Savienībā. Atsaucoties uz Eiropas Komisijas datiem, viņa stāstīja, ka mazo algu saņēmējiem Latvijā nodokļu slogs pārsniedz 42%. Vēl smagāka nodokļu nasta nekā Latvijā mazo algu saņēmējiem ir vienīgi Ungārijā un Rumānijā. Kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs nodokļu īpatsvars algā ir daudz mazāks, piemēram, Īrijā tas ir tikai 12%. Tiesa, šajos aprēķinos nav ņemti vērā atvieglojumi.
Lai mazinātu nevienlīdzību Latvijā, nākamgad tiks ieviests solidaritātes nodoklis. «Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa tiks ieskaitīti valsts pamatbudžetā. No valsts pamatbudžeta tiek finansēti izglītības, medicīnas un citi izdevumi, kā arī sociāla rakstura izmaksas, kā izdienas pensijas un valsts sociālie pabalsti (bērna kopšanas pabalsts, pabalsti invalīdiem, kam nepieciešama īpaša kopšana, ģimenes valsts pabalsts un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts),» Neatkarīgajai skaidroja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Nevienlīdzības mazināšanai, sākot ar nākamo gadu, neapliekamais minimums tiks diferencēts, taustāmu labumu mazo algu saņēmējiem dodot tikai 2017. gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Līdz tam visi strādājošie ar mazu un vidēju algu kreditēs valsti. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir augstākais iedzīvotāju ienākuma nodoklis Baltijā. Swedbank Finanšu institūts ir aprēķinājis, ka tiem, kuru ģimenēs aug mazi bērni un kuru ienākumi ir tuvāki zemākajam algu līmenim, plānotās nodokļu izmaiņas nozīmēs samērā nebūtisku vai nekādu uzlabojumu.
Naudu meklē tumsā
Swedbank galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks, vērtējot nākamā gada budžetu, nav tik optimistiski noskaņots kā finanšu ministrs Jānis Reirs. «Astotnieku šim budžetam gan neliktu. Īstenībā tas ir diezgan vājš,» NRA.lv atklāja M. Kazāks. Viņaprāt, valsts nodokļu politika šobrīd balstās uz centieniem iekasēt vēl vairāk nodokļu no tiem, kas tos jau tāpat godprātīgi maksā.
«Tēlaini sakot, valsts naudasmaku meklē nevis tajā vietā, kur tas ir pazudis, bet gan tur, kur ir ieslēgta gaisma. Protams, tur, kur deg gaisma, izbirušus centus var atrast, bet to, ka nedaudz tālāk tumsā ir pazudušais maks, to nodokļu veidotāji neredz,» sacīja M. Kazāks. Pēc viņa domām, viens no veidiem būtu palielināt iekasējamību, jo, piemēram, Igaunija, ar zemākām nodokļu likmēm spēj nodokļos ieņemt vairāk nekā Latvija, rēķinot no IKP. Ja Latvijai izdotos palielināt iekasējamību tādā līmenī kā Igaunijā, tad valsts budžetu varētu papildināt ar vienu miljardu eiro gadā. Latvijā par maz vērības tomēr tiek pievērsts ēnu ekonomikai. Piemēram, Lietuvai izdevies būtiski samazināt kontrabandas apjomu. Turklāt Latvijā tika solīts, ka darbaspēka nodokļi samazināsies. «īstenībā nākamgad tie pieaugs, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis pretēji solītajam nesamazināsies, bet tiks ieviests solidaritātes nodoklis,» teica M. Kazāks.
Pēc ekonomista teiktā, vajadzētu pārlikt nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, piemēram, meklējot iespējas palielināt ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa. «Ar to es nedomāju likmes, kas Latvijā nav zemākās Baltijas valstīs. Ir vērts pārskatīt kadastrālo vērtību bāzi un atlaides,» skaidroja M. Kazāks. Tāpat, pēc viņa teiktā, salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Latvijā ir zemākais nodokļu slogs peļņai no akciju tirgus, kapitāla pieauguma, dividendēm, procentiem. Latvijā šādi gūta peļņa tiek aplikta ar 10 līdz 15% nodokli. Salīdzināšanai – Igaunijā tie ir 20%. «Kas gūst peļņu no kapitāla, akciju tirgus un procentu ieņēmumiem? Ne jau mazturīgie,» skaidroja M. Kazāks.
Izmaiņas arī kaimiņvalstīs
Neskatoties uz to, ka nākamgad plānots palielināt minimālo algu, gada vidū var izrādīties, ka Latvijā tā ir zemākā Baltijā. Līdzīgi kā Latvijā nākamgad minimālo algu paaugstinās arī Igaunija un Lietuva. Igaunijā nākamgad tā varētu būt 430 eiro mēnesī, bet 2017. gadā – 470 eiro mēnesī. Lietuvā minimālo algu plānots palielināt līdz 350 eiro mēnesī, bet nākamā gada vidū, iespējams, līdz 380 eiro.
Igaunijā neapliekamais minimums ir visiem vienāds – 156 eiro mēnesī. Nākamgad tas tiek palielināts līdz 170 eiro mēnesī. Lietuvā jau šogad neapliekamais minimums tiek diferencēts atkarībā no ienākuma lieluma.
Nākamgad Latvijā tiek palielināts atvieglojums par apgādībā esošu personu, bet reizē tas tiek atcelts par nestudējošiem nepilngadīgajiem. Vienlaikus tiek ieviests solidaritātes nodoklis, kāda nav kaimiņvalstīs.
Ilze Šteinfelde
