Izklaide nodokļa žņaugos
Budžeta veidotāju ideja aplikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) izklaides un popkultūras pasākumus, sacēlusi vētru koncertu un festivālu rīkotāju aprindās. PVN piemērošana izklaides pasākumu biļetēm nozīmē ne tikai lielākus tēriņus ģimenēm, bet draud arī ar pieticīgāku kultūras pasākumu piedāvājumu.
Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli tomēr ir atbalstījusi šo ideju. Galīgajā lasījumā parlaments to plānojis skatīt 30. novembrī. Vairāk nekā 400 populāru mūziķu un koncertu rīkotāju, tostarp maestro Raimonds Pauls, Laima Vaikule, grupa Prāta vētra, ir parakstījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, kurā lūdz negraut kultūras nozari Latvijā, atklāja biedrības Latvijas Pasākumu producentu asociācija pārstāvis Gints Putniņš.
Neskaidri formulējumi
Ar plānotiem grozījumiem Pievienotās vērtības likumā tiek noteikts, ka PVN atbrīvojums ir piemērojams tādiem kultūras pakalpojumiem (teātra un cirka izrādes, koncerti), kurus sniedz publiskas personas, kā arī privātpersonas, kuras veic tai deleģētus pārvaldes uzdevumus kultūras jomā, un sabiedriskā labuma organizācijas, kuras veic sabiedriskā labuma darbību kultūras jomā. Līdz ar to tiks nošķirtas kultūras institūcijas, kuras pasākumus rīko komerciālu mērķu sasniegšanai, no kultūras institūcijām, kuras pasākumus rīko sabiedriskā labuma darbības ietvaros un tādu kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai, kuri sniegti saskaņā ar valsts vai pašvaldības deleģētu kultūras funkciju. Visos pārējos gadījumos tiks piemērota PVN standarta likme 21%. Šobrīd PVN atbrīvojums tiek piemērots arī dažādiem popkultūras pasākumiem, galvenokārt ar komerciālu raksturu. Pēc likumprojekta izstrādātāju domām, gadā tiek pārdotas biļetes uz šādiem pasākumiem par teju 15 miljoniem eiro. Ieviešot jaunos likuma grozījumus, valsts budžets ik gadu varētu papildināties par 3,1 miljonu eiro.
Konkurences padome, iepazīstoties ar likumprojekta normām, atzina, ka tās ir visai nesaprotamas. «Tā, piemēram, nav saprotams, kā iespējams pārliecināties, ka pasākuma rīkošanā gūto peļņu novirza vai iegulda šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai, lai kvalificētos atbrīvojumam no PVN,» izbrīnīta teica Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Uz pašu atbildību
Šogad, tāpat kā citus gadus, Ziemassvētku laiks būs koncertiem bagāts. No plašā pasākumu klāsta Neatkarīgā izvēlējās 20 pasākumus, kurus piedāvā visdažādākā statusa iestādes un organizācijas – valsts un pašvaldības uzņēmumi, biedrības, individuāli uzņēmumi, SIA un citi, un lūdza Kultūras ministrijai izvērtēt, kuram no šiem pasākumiem būtu jāpiemēro PVN saskaņā ar pašreizējo likumprojekta redakciju un kuriem ne. Visticamāk, Latvijas Nacionālā teātra svētku koncerts Gribu ziemu. Īsto, Dailes teātra Vecgada koncerts Mana sirds uz trotuāra, Gadumijas koncerts operā netiktu aplikti ar PVN, ja šādi likuma grozījumi būtu stājušies jau spēkā. Bet vai nodoklis būtu jāmaksā, piemēram, par SIA Communication Art organizēto koncertu ZieMASKAsvētki?
Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule NRA.lv skaidroja, ka katrs gadījums ir jāvērtē atsevišķi, izmantojot uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta datus par organizatoru, noskaidrojot, kāds ir tā juridiskais statuss un vai ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss. Tas, ka Ziemassvētku koncertu piedāvājot, piemēram, SIA Liepājas teātris, kas ir pašvaldības uzņēmums, automātiski nenozīmējot, ka šāds koncerts tiktu atbrīvots no PVN. Tikai tad, ja koncertu organizētu pats Liepājas teātris, varētu kvalificēties atbrīvojumam no PVN. Savukārt, ja koncertu organizē kāda komercorganizācija, izmantojot tikai teātra telpas, nodoklis būtu jāmaksā.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora Alekša Jarocka teikto, jebkuram sniegtajam pakalpojumam PVN piemērošana ir jāizvērtē pašam pakalpojuma sniedzējam. Protams, gadījumos, ja PVN maksātājam nav skaidra PVN piemērošana konkrētajā situācijā, tam ir tiesības vērsties pie Valsts ieņēmumu dienesta pēc palīdzības.
Samazinātās likmes zemūdens akmeņi
Vairāki deputāti un koncertu rīkotāji uzskata, ka 21% vietā kultūras pasākumiem būtu jāpiemēro samazinātā PVN likme – 12%. Par šādu priekšlikumu parakstu vākšana uzsākta arī sabiedrības iniciatīvu portālā Manabalss.lv. Iniciatīvas pieteicēja Jana Kalniņa uzsver, ka, piemērojot samazināto PVN likmi 12% apmērā, tiks saglabāta iespēja rīkot nekomerciālus festivālus, saglabāta esošā biļešu cenu politika, tādējādi neuzliekot PVN 21% slogu uz patērētāja pleciem.
Savukārt Latvijas Nacionālās operas direktors Zigmars Liepiņš ir pārliecināts, ka 12% PVN piemērošana komersantiem būs izdevīga, jo «pareizi sabalansējot izdevumus ar ienākumiem, valsts gada beigās dabūs kompensēt PVN pārmaksu». Viņaprāt, pareizākais variants būtu 21% nodokli piemērot visiem kultūras pasākumiem, reizē paaugstinot dotāciju valsts kultūras kapitālsabiedrībām. Jebkurā gadījumā viņš iesaka nesteigties ar radikālu lēmumu pieņemšanu un sākumā veikt padziļinātu analīzi.
«Lasīju tādu LaPPA aicinājumu, un tur bija teikts, ja privātais komersants rīkos tādu pašu koncertu kā Latvijas koncerti vai opera, tad viņš būšot zaudētājs nevienlīdzīgas konkurences dēļ. Es gribētu redzēt, kā privātais komersants operas iestudētu un Brāmsa simfonijas atskaņotu uz tīri komerciāliem pamatiem. Nu nav labi mānīt un šķelt tautu LaPPA,» Facebook ierakstījis Z. Liepiņš.
Arī A. Jarockis zināmā mērā piekrīt Z. Liepiņa izteiktajām bažām: «PVN samazinātā likme pati par sevi ir izņēmums no vispārējā noteikuma, kas nosaka, ka PVN standartlikme ir jāpiemēro visām ar PVN apliekamām darbībām. Komersantiem saviem sniegtajiem pakalpojumiem piemērojot PVN standartlikmi, PVN ietekme ir neitrāla, jo tie saņem aprēķināto PVN summu no pakalpojumu pircēja un iemaksā to valsts budžetā, samazinot to par PVN summu, kas kā priekšnodoklis ir aprēķināta par saimnieciskās darbības nodrošināšanai iegādātajām precēm un pakalpojumiem. Savukārt, ja sniegtajam pakalpojumam tiek piemērota PVN samazinātā likme, komersantiem, visticamāk, var rasties PVN pārmaksa,» skaidroja A. Jarockis.
VIEDOKĻI
Skaidrīte ĀBRAMA, Konkurences padomes priekšsēdētāja:
– Likumprojektā paredzētais regulējums nenodrošina, ka pēc tā spēkā stāšanās nepastāvēs situācija, kad līdzīga veida (mūzikas stila jeb žanra) koncertus varētu organizēt gan publiskās personas vai sabiedriskā labuma organizācijas (kuras varētu saņemt PVN atbrīvojumu), gan privātās personas (kuras nevarētu saņemt PVN atbrīvojumu). Likumprojekts arī nekādi neizslēdz situāciju, ka publiska persona vai sabiedriskā labuma organizācija pretēji anotācijā paustajam likuma mērķim varētu rīkot popkultūras pasākumu, saņemot PVN atbrīvojumu. Tādējādi šādā situācijā varētu tikt ierobežota konkurence kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā un radīta iespējamība, ka, sniedzot kultūras pakalpojumus, privātās komercsabiedrības atrastos nevienlīdzīgos apstākļos salīdzinājumā ar publiskajām personām un noteiktajām sabiedriskā labuma organizācijām.
Ģirts MAJORS, Positivus Music pārstāvis:
– Latvijas nelielajā kultūras pasākumu tirgū valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības tieši konkurē ar privātajiem komersantiem, saņemot dotācijas un nodrošinātu infrastruktūru, tādējādi esot krietni labākās pozīcijās. Pēc PVN grozījumu pieņemšanas privātie komersanti atradīsies neapskaužami nevienlīdzīgā situācijā, jo viņu rīkoto pasākumu biļetes būs dārgākas PVN 21% nodokļa piemērošanas dēļ, kamēr publiskā sektora rīkotie koncerti varēs nepiemērot PVN. Pasākumu apmeklētājiem tas nozīmēs to, ka uz privāto uzņēmēju rīkotiem pasākumiem būs dārgākas ieejas biļetes. Pastāv iespēja, ka varētu samazināties pasākumu skaits, arī lielu ārzemju mākslinieku koncerti Latvijā varētu nenotikt.
Ilze Šteinfelde
