Apkures tarifos milzīgas atšķirības
Subsidētās enerģijas nodokļa (SEN) ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem, izanalizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, secinājusi Ekonomikas ministrija (EM), iesniedzot valdībā izskatīšanai informatīvu ziņojumu. Vienlaikus no tā secināms, ka Latvijā centralizētie siltumapgādes tarifi dažādās apdzīvotās vietās atšķiras pat teju divas reizes.
Atbalstu elektroenerģijas obligātā iepirkuma ietvaros pērn saņēma 137 koģenerācijas stacijas (95 dabasgāzes, 20 biogāzes un 22 biomasas) un 5 koģenerācijas stacijas saņēma atbalstu garantētas maksas veidā par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu.
Dažādas likmes
Ar mērķi ierobežot elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu, lai tādējādi nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju un nepalielinātu mājsaimniecību enerģētisko nabadzību, 2014. gadā tika ieviests subsidētās enerģijas nodoklis. Ienākumi no subsidētā elektroenerģijas nodokļa ir viens no avotiem valsts budžetā, lai obligātā iepirkuma komponente tiktu saglabāta 26,79 eiro apmērā par MWh līdz 2019. gadam. Augstākā SEN likme – 15% – noteikta elektroenerģijas ražošanai no dabasgāzes, elektroenerģijas ražotājiem no atjaunojamiem resursiem nodokļa likme ir 10%. Savukārt samazināto SEN likmi – 5% – apmērā maksā augstas efektivitātes koģenerācijas stacijas, kuras vismaz 70% no koģenerācijas procesā iegūtās siltumenerģijas pārdod kā SPRK licencēts siltumapgādes pārvades vai sadales komersants vai nodod citam SPRK licencētam siltumapgādes pārvades vai sadales komersantam vai pašvaldībai, kas sniedz centralizētās siltumapgādes pakalpojumus. Pērn samazinātā SEN likme tika piemērota 87 koģenerācijas stacijām.
Šī gada vidū, pēc EM izveidotajā un uzturētajā subsidētās elektroenerģijas ražotāju reģistrā sniegtās informācijas, samazinātās SEN likmes kritērijiem atbilda jau 93 koģenerācijas stacijas, raksta portāls NRA.lv.
Tarifi nekāpj
Bažas, ka elektroenerģijas obligātās iepirkuma cenas atsaiste no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa un SEN ieviešana varētu būtiski ietekmēt siltumenerģijas uzņēmumu tarifus, izrādījušās veltas. EM secinājusi, ka šie faktori ir ietekmējuši tikai divu siltumapgādes komersantu – SIA Jēkabpils siltums un SIA SM ENERGO – siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu. Tomēr arī pēc tarifu pieauguma šo komersantu siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifi ievērojami nepārsniedz SPRK apstiprināto centralizēto siltumapgādes tarifu vērtību – 56,55 eiro/MWh. SIA SM ENERGO siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs ir par 8,5% zemāks par vidējo vērtību, savukārt SIA Jēkabpils siltums tarifs ir tikai par 1,3% augstāks par vidējo. Vislētākā centralizētā siltumapgāde pērn bijusi Viesītē (SIA Viesītes komunālā pārvalde) – 40,72 eiro/MWh. Savukārt Lēdmanē (SIA Lielvārdes Remte) par apkuri ir bijis jāmaksā teju divas reizes dārgāk – 77,73 eiro/MWh. Starp lielajām pilsētām pērn zemākais siltumenerģijas tarifs ir bijis Valmierā (SIA Valmieras ūdens) – 52,06 eiro/MWh.
Atjaunos siltumtrases
Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem siltuma ražošanas avotiem, kuros tiek izmantoti vietējie atjaunojamie energoresursi, 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros energoefektivitātes un vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai centralizētajā siltumapgādē plānots atbalsts 53,2 miljonu eiro apmērā.
EM arī uzsver, ka jau pašlaik virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus.
Vienlaikus tiek plānots pievērst uzmanību arī pārveidošanas sektoram. Gan Ekonomikas ministrija, gan Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija ir identificējušas vairākas pilsētas ārpus Rīgas, kur nepieciešama novecojošu siltumenerģiju ražojošu iekārtu nomaiņa ar jaunām, kurās var izmantot biomasu. Līdz ar to minēto ES fondu finansējumu paredzēts novirzīt siltumavotu rekonstrukcijas un būvniecības projektiem ar kopējo atjaunojamo energoresursu izmantojošu siltuma jaudu 70 MW, kā arī pārvades un sadales sistēmas rekonstrukcijai un būvniecībai (aptuveni 70 km).
Ilze Šteinfelde
