Ekonomika spēj pabarot valdību
Valsts ieņēmumu plāna neizpilde šā gada pirmajos deviņos mēnešos liecina par problēmām nevis ekonomikā, bet nodokļu iekasēšanā.
Valsts ieņēmumu plāna izpilde šā gada pirmajos deviņos mēnešos virzās ar +236,8 miljoniem attiecībā pret pagājušā gada ieņēmumiem atbilstošajā periodā un ar –55 miljoniem eiro attiecībā pret ieņēmumu plānu. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones izteiktā novērtējuma, oktobris palielinās ieņēmumu iztrūkumu par 2–3 miljoniem eiro un tā tas turpināsies līdz gada beigām. Ja tā arī notiks, gads beigsies –60 miljonu eiro robežās. Par šo iztrūkumu būs iespējams gan šausmināties, ka iztrūkums pieckāršojies attiecībā pret 2014. gadu, gan arī mierinoši sacīt, ka iztrūkums nesasniedz pat 1% no kopējiem valsts ieņēmumiem.
Pamatjautājums ir tāds, ko šā gada faktiskais iztrūkums vēsta par 2016. gada ieņēmumiem, kuru ierakstīšana valsts 2016. gada budžeta likumā šobrīd ir Saeimas darbakārtībā. Valdība piedāvā palielināt valsts ieņēmumu kopsummu vēl par 435 miljoniem eiro attiecībā pret šā gada ieņēmumu plānu vai par pusmiljardu eiro attiecībā pret faktiski gaidāmajiem ieņēmumiem. Jāatgādina gan, ka pusi no šā pusmiljarda valdība iecerējusi savākt ar tādiem pasākumiem kā jauna nodokļa uzlikšana komunālajiem maksājumiem, uzturlīdzekļu atņemšana grūtniecēm (nestrādājošiem pieaugušajiem, kā tas skan oficiāli) un degvielas akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana. Otru pusi ieņēmumu pieauguma varētu nodrošināt ekonomikas vai vismaz cenu pieaugums. Ja tā notiks, tad nodokļu naudas izkrāpēji varēs darboties tikpat nesodīti kā līdz šim.
Valsts 2015. gada budžets tika sastādīts, rēķinoties ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 2,8%. Šobrīd zināmi IKP pieauguma rādītāji +2% šā gada pirmajā un +2,7% šā gada otrajā ceturksnī. Arī šis rādītājs drīzāk nesasniegs nekā sasniegs plānoto, taču atšķirības paliks pieļaujamo noviržu robežās.
I. Pētersones vārdiem runājot, nodokļu ieņēmumi neliecina par ekonomisko krīzi Latvijā.
Ekonomika pat pārsteidzoši labi pielāgojusies gan eksporta ierobežojumiem uz Krieviju, gan mājokļu būves apturēšanai atbilstoši lēmumam faktiski pārtraukt uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārzemniekiem apmaiņā pret nekustamā īpašuma pirkumu. Otrais faktors iecirtis –29 miljonu robu valsts plānotajos nenodokļu ieņēmumos. Tas izriet no Latvijā pieņemtās terminoloģijas, ka valsts no darījumiem ar nekustamo īpašumu iekasē nevis nodokļus, bet nodevas. Vēl lielāku –60 miljonu robu iecirtis pievienotās vērtības nodoklis, kaut ar šo nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība augusi par 389 miljoniem eiro. Tomēr lielāko pieauguma daļu devuši nulles likmes darījumi – tātad eksports. Ar to toties valstī ienākusi nauda, kas līdz Valsts kasei nonākusi iedzīvotāju ienākumu nodokļa un citos veidos, samazinot ieņēmumu summāro robu.
I. Pētersone nosauca par «milzīgiem» zaudējumus, ko valstij nodara PVN naudas izkrāpšana ar kases aparātu datu sagrozīšanas palīdzību. Drīz vien paies gads kopš publiskā paziņojuma, ka VID Finanšu policija par šādu izvairīšanos no nodokļu nomaksas aizturējusi septiņas personas, tostarp no Saskaņas ievēlētā Saeimas deputāta Sergeja Potapkina sievu, restorānu tīkla Gan bei līdzīpašnieci Gaļinu Karmačaku. Tagad I. Pētersones vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis it kā brīnās, ka šāda krāpšana iet plašumā, par spīti tam, ka Gan Bei lietas izmeklēšana taču virzās atbilstoši plānam. Sarunā ar NRA.lv viņš tomēr piekrita, ka šī un līdzīgas lietas virzās pēc noziedznieku, nevis pēc VID plāniem. Noziedzniekus apmierina tas, ka Finanšu policija viņu lietu izmeklē, prokuratūra izskata un tiesa iztiesā katrā no šīm stadijām gadiem ilgi līdz brīdim, kad apsūdzībai iestājies noilgums vai kad visi apsūdzētie nomiruši vai kaut kur aizklīduši. «Mēs neesam priecīgi, ka tā tas notiek, bet esam spiesti rīkoties tā, kā nosaka prokuratūra un tiesa,» secina K. Čerņeckis.
Arnis Kluinis
