Grieķija ceļā uz reformu izpildi
Grieķijas premjerministra Aleksa Cipra tikko atkārtoti ievēlētās valdības prioritāte ir izpildīt valsts ekonomikas glābšanas solījumus, lai tā varētu sāk saņemt maksājumu no jaunā 86 miljardu eiro lielā aizdevuma, pirmdien norādīja Ciprs.
Eirozonas finanšu ministri pirmdien vienojušies par sarakstu ar sīki izklāstītām reformām, kas Grieķijai jāīsteno, lai iegūtu aizdevumu 86 miljardu eiro apmērā. Tiek norādīts, ka nākamajos mēnešos paveicams liels darbs un ir ļoti svarīgi saglabāt spēcīgo reformu inerci.
Lai saņemtu aizdevumu Grieķijas uzdevums ir pārveidot savu ekonomiku ar darba tirgus reformu, palielinot nodokļus, samazinot izdevumus un nododot valsts investīcijas pārdošanai. Ja Grieķija nespēs izpildīt šīs saistības, tā zaudēs aizdevuma līdzekļus un, visticamāk, saskarsies ar bankrotu un risku pamest eiro zonu.
“Es zinu, ka gaidāmais ceļš nebūs viegls…bet tajā pašā laikā tas ir cerību pilns periods,” pirmdien sacīja Ciprs.
Grieķijas līderis atzīmēja, ka nākamie divdesmit mēneši ir izšķiroši, kuru laikā viņiem ir jāpanāk, lai atjaunojas tirgus likviditāte un tiktu atgūta piekļuve tirgum.
Ciprs norādīja, ka viņa valdībai ir skaidras pilnvaras un tā ir gatava, lai sāktu vairākas reformas, kas radikāli mainītu Grieķiju.
Eirogrupas prezidents un Nīderlandes finanšu ministrs Jerūns Deiselblūms pauda cerības, ka Grieķijas valdība iegūs 2 miljardus eiro jau oktobra vidū pēc tam, kad daži ekonomiskie pasākumi būs īstenoti. Viņš norādīja, ka Grieķijai ir iespēja saņemt vēl 1 miljardu eiro mēneša beigās, ja tiks panākta vienošanās par nākamo pasākumu kopumu.
Jau vēstīts, ka atkārtoti ievēlētais Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs augustā panāca vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem par aizdevumu uz trīs gadiem 86 miljardu eiro apmērā, kuru saņems apmaiņā pret ekonomiskām reformām.
Grieķija apņēmusies panākt, ka tās primārais budžeta deficīts 2015. gadā būs 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2016. gadā būs budžeta pārpalikums, kas bez parādu apkalpošanas izmaksām – būs 0,5% no IKP, savukārt 2017.gadā tas būs 1,75% no IKP, bet 2018. gadā – 3,5% no IKP.
