Žurnālists pārmet KP vadītājai neiecietīgus izteikumus “Latvijas Gāzei”
Akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” (LG) un Konkurences padomes (KP) konflikts nu Latvijā ir kļuvis tik skaļš un karsts, ka reti kurš sabiedrības pārstāvis par to nav informēts. Strīda epicentrā ir nepamatoti uzliktais sods, kuru “Latvijas Gāzei” 2013. gadā piemēroja Konkurences padome. Sods ir tik ievērojams, ka pārsniedz visu to sodu kopsummu, kuri 12 gadu laikā iepriekš piemēroti vairāk nekā 30 lielākajiem uzņēmumiem un savu tirgu līderiem par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Bet, kas būtiskākais – naudas sods “Latvijas Gāze” ir uzlikts par to, ka tā uzticējās un paļāvās uz Konkurences padomes, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra lēmumiem, kuri atļāva uzņēmumam “Latvijas Gāze” apturēt dabasgāzes piegādes situācijās, kad nav veikti norēķini par iepriekš izlietoto dabasgāzi.
Kā zināms, “Latvijas Gāze” ar šādu absurdu KP lēmumu nav mierā, tādēļ to gatavojas pārsūdzēt Augstākajā tiesā un atklāti jau medijos ir paudusi viedokli par varbūtību, ka piespriestais sods varētu būt politiski motivēts. Pēc iepazīšanās ar šo viedokli un, acīmredzot, iestājoties pilnmēness laikam, ar pēdējā laika dīvaināko paziņojumu šo pirmdien klajā nāca Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Pēc viņas teiktā, personas izsakot “draudus” un “izdarot spiedienu”, ja paziņo par savu tiesību aizstāvēšanu! Atbildot uz žurnālistu jautājumiem lietā par soda uzlikšanu A/S “Latvijas Gāze”, Konkurences padomes vadītāja Latvijas Radio sacīja šādi: “Sniegt apgalvojumus par vēršanos [starptautiskās institūcijās] — tā patiesībā ir draudēšana!” Vai tiešām tā skaitās draudēšana, ja kompānija sevi publiski aizstāv nepatiesi apsūdzētā situācijā? Protams, KP būtu izdevīgāk, ja “Latvijas Gāze” klusētu un maksātu nepamatoti piespriesto sodu.
“Šis ir vērtējams kā šogad līdz šīm bīstamākais valsts amatpersonas izteikums, jo tas ar neiecietību izturas pret juridisku vai fizisku personu atklāti paustiem nolūkiem, kas šinī gadījumā ir — aizstāvēt savas likumā garantētās tiesības,” vērtē Imants Liepiņš — žurnālists, vairāku grāmatu autors un sabiedriskais aktīvists. “Tāpat kā iedzīvotājiem vai jebkuram uzņēmumam, arī enerģētikas uzņēmumiem ir savi likumā noteiktie pienākumi un tiesības. Viena no neatņemamām tiesībām — uz jebkuras lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā. Uzsvēršu — jebkuras! Bet, tā kā mēs visi labi zinām, kādas mūsu valstī ir tiesas, iznākumā regulāri tiek ziņots par gadījumiem, kad lietas tiek pārsūdzētas Eiropas tiesās. Un tur, kā liecina statistika, teju visos gadījumos beigās izrādās, ka Latvijas tiesu instancēs daudzu lietu izskatīšanas gaitā mūsu valsts ir pārkāpusi pati savus likumus!”
Pie tam, kā izriet no Konkurences padomes izteikumiem, Skaidrīti Ābramu sadusmojuši nevis paši Latvijas Gāzes komentāri par lēmumu pārsūdzēšanas iespējām, bet gan tas fakts, ka tie tikuši izteikti publiski. “Šī ir vēl viena slikta pazīme: personas tiek apvainotas “draudēšanā” un “spiediena izdarīšanā” pamatā tāpēc, ka bažas tikušas paustas publiski. Demokrātiskā valstī amatpersonām ir jāsaprot: iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir tiesības publiski paziņot, ka viņi nepiekrīt tās vai citas iestādes lēmumiem un tāpēc turpinās tiesvedības ceļu!”
