Latvijas pārtika izkonkurē ievesto
Latvijas veikalos aptuveni septiņi pārtikas produkti no desmit ir ražoti Latvijā. Pārējais diemžēl importēts no svešuma. Daļā gadījumu tam ir objektīvi iemesli, piemēram, kafijas pupiņas vai apelsīni Latvijā neaug, taču ir virkne produktu, ko pircēji velti meklē veikalos un nevar atrast pat importa piedāvājumā. Tie ir vēl neapgūti nišas produkti, kas paver iespējas Latvijas uzņēmējiem.
SKDS un Rimi Latvia pētījums liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju mielojas ar neveselīgu pārtiku un 68% dod priekšroku pusfabrikātiem, taču arvien vairāk pircēju veikalos meklē veselīgu, Latvijā ražotu pārtiku.
Iespējas ražotājiem
Pētījums atklāj virkni produktu, ko pircēji vēlas iegādāties arvien vairāk, bet ne vienmēr var atrast tos lielveikalos – vai nu to piedāvājums ir knaps, vai tie vispār netiek ražoti Latvijā. Izzinot šīs vēlmes, tā ir iespēja vietējiem ražotājiem palielināt esošās produkcijas ražošanu vai radīt jaunus nišas produktus. Aptauja liecina, ka Latvijas pircēji aizvien mērķtiecīgāk pieprasa tādus nišas produktus kā, piemēram, eko piena produkti, kazas siers (Latvijā tādu ražo ļoti mazā apjomā), bioloģiskas izcelsmes liellopa, teļa, truša, tītara gaļa (izteikts deficīts Latvijā), kā arī jogurta un bezglutēna saldējumus, dabiskās sulas, ievārījumi un zefīri. Šo produktu piedāvājums no Latvijas ražotājiem ir nepietiekams vai pat tā nav nemaz. Rimi ir pārliecināts, ka iespējams daudzkārt palielināt vietējo augļu, piemēram, ābolu, kā arī dārzeņu, tajā skaitā mazāk zināmu un neparastāku dārzeņu, noietu. Interesanti, ka laikā, kad samazinās kopējais maizes patēriņš, pieaug pieprasījums pēc tradicionālās rudzu maizes. «Palīdzot izprast cilvēku iepirkšanās paradumus un viņu vēlmes, atklājot augsta potenciāla nišas pārtikas piedāvājumā, ceram iedvesmot un iedrošināt Latvijas ražotājus izstrādāt aizvien jaunus cilvēku gaidītus un mīlētus produktus,» NRA.lv uzsvēra Rimi Latvia kategoriju vadības departamenta direktors Milans Blūms.
Imports pret vietējo
Rimi tīkla pārdošanas rezultāti liecina, ka vislatviskākās preču kategorijas jeb tās, kurām īpaši būtiska ir vietēja izcelsme, ir maize, olas, piena produkti, jogurti, gaļas izstrādājumi, alus un zivis. Piena, dārzeņu un maizes kategorijās vietējās produkcijas īpatsvars Rimi veikalos pārsniedz 80%. «Taču, protams, ir preču grupas, kurās ir lielāks importa īpatsvars, un tam ir objektīvi iemesli, jo Latvijā attiecīgos produktus ražo mazos apjomos vai neražo vispār,» sacīja Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Lai gan veikalos ir nopērkamas Latvijā iegūtas eļļas, to īpatsvars kopējā pārtikas eļļu piedāvājumā ir visai niecīgs. Arī zivis un jūras veltes, neskatoties uz to, ka latvieši izsenis bijuši jūrā braucēji, lielākoties tiek importētas. Tomēr situācijai ir cerība uzlaboties, jo Annas zivjaudzētavas īpašnieks Kristaps Romanovs Alūksnē izveidojis aptuveni 80 zivju dīķus, kuros audzē augstākās kvalitātes foreles. Ikrus iepērk no ļoti respektabla uzņēmuma Dānijā, kas specializējas ikru iegūšanā.
Pats saimnieks zivju audzēšanas procesu vada un uzrauga ļoti rūpīgi 365 dienas gadā. Viņa produkcija vēl nesen bija pieejama tikai Mārtiņa Rītiņa un citos labākajos restorānos, bet tagad – arī lielveikalos.
No piedāvājuma līdz veikala plauktam
Nereti zemnieki un ražotāji ir sūdzējušies, ka ir ļoti grūti iekļūt lielo veikalu piedāvājumā. I. Bite skaidro, ka Rimi veikalos atkarībā no sezonas vienā mēnesī ienāk aptuveni 100 jauni Latvijā ražoti produkti. Lai jauns produkts nonāktu līdz veikala plauktam, sākotnēji ir jāizvērtē, kāds ir pieprasījums pēc šāda veida produktiem un cik šis produkts ir unikāls. Tāpat tam ir jāatbilst kvalitātes prasībām. Ne mazāk svarīgs ir cenas jautājums un ražotāja spēja nodrošināt noteiktu produkcijas apjomu noteiktā termiņā. Saņemot iesniegumu no ražotāja, tas tiek izskatīts sortimenta sapulcē. Ja abas puses vienojas par sadarbību, tiek noslēgts sadarbības līgums. Preču piegāde veikalam notiek aptuveni divu mēnešu laikā no vienošanās noslēgšanas brīža. Rimi skaidro, ka privātās preču zīmes ceļš līdz veikalu plauktam ir vēl garāks.
Viedoklis
Jānis DŪKLAVS, zemkopības ministrs:
– Pēdējos gados Latvijā ir vērojama pozitīva tendence – pieaug vietējās produkcijas īpatsvars kopējā pārtikas patēriņā. 2014. gadā vietējās pārtikas īpatsvars sasniedza jau 70 procentus no kopējā patēriņa. Pie šīs pozitīvās tendences nepārprotami savu roku ir pielicis arī viens no lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības tīkliem – Rimi. Esmu gandarīts, ka Rimi sadarbojas ar vairākiem simtiem Latvijas pārtikas ražotāju, tajā skaitā mājražotājiem. Latvijas patērētāju arvien biežāka izvēle iegādāties Latvijā ražotos pārtikas produktus ir labs signāls gan lauksaimniecības preču ražotājiem, gan pārstrādātājiem, gan tirgotājiem. Aicinu arī citus pārtikas mazumtirdzniecības tīklus piedalīties Latvijā ražotās pārtikas popularizēšanā. Jo no tā ieguvēji būsim mēs visi – lauksaimnieki, zivsaimnieki, pārtikas ražotāji, tirgotāji, tautsaimniecība un, pats galvenais, mūsu valsts iedzīvotāji.
Kas tiek ēsts ikdienā (% no aptaujātajiem)
Pusfabrikāti 68
Ātrās uzkodas 48
Desas, cīsiņi u.c. gaļas izstrādājumi 75
Veselīga pārtika 40
Dārzeņi, augļi 65
Daudzveidīga pārtika 47
Tas, kas kārojas 51
Neveselīgs ēdiens 36
Pirktākie augļi un dārzeņi Rimi veikalos (2014. gadā pārdotais daudzums, t)
Tomāti – 5730
Burkāni – 4120
Gurķi – 4060
Kāposti – 3740
Citrusaugļi – 9250
Banāni – 6630
Āboli – 4690
Arbūzi – 4510
Latvijā ražoto produktu īpatsvars pa preču grupām Rimi veikalos
(% no kopējā daudzuma)
Piena produkti 80%
Dārzeņi 80%
Maize 85%
Jogurti un deserti 75%
Pārstrādāta gaļa 69%
Siers 65%
Avots: SKDS, Rimi Latvia
Ilze Šteinfelde