Kloniem liegs iekļūšanu ES
Izskatot Eiropas Komisijas sagatavoto aizliegumu dzīvnieku klonēšanai un klonu ievešanai Eiropas Savienības teritorijā, Eiropas Parlaments to rosinājis paplašināt un attiecināt arī uz klonu pēctečiem. Šobrīd 100% garantijas, ka mūsu šķīvjos neatrodas klonēta gaļa, nav arī Latvijā.
Starptautiskās tirdzniecības komiteja pavasarī sagatavotajā atzinumā citām klonu problēmas risināšanā iesaistītajām parlamenta komitejām norādījusi: «Šobrīd klonēšana lielākoties tiek izmantota, lai audzētu vaislas dzīvniekus, un ES tirgū laistā pārtika varētu būt iegūta no klonu pirmās paaudzes pēcnācējiem.» Tā, iespējams, arī ir atbilde uz jautājumu, kā mūsdienu cūkkopībā iespējams sivēnu līdz 100 kilogramiem nobarot nieka četros mēnešos.
Tagad parlaments pieprasa aizliegt ne vien pašus klonus, bet arī to pēcnācēju reproduktīvo produktu, pārtikas, barības no dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem laišanu tirgū un importu. Dzīvniekus nedrīkstēs importēt no trešajām valstīm, ja vien pievienotie importa sertifikāti skaidri neapliecinās, ka šie dzīvnieki nav dzīvnieku kloni vai to pēcnācēji.
Deputātu iebildumu pamatā ir neatrisinātās problēmas klonēšanas tehnoloģijās. Saskaņā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu ievērojamai daļai klonu ir smagas veselības un labturības problēmas. Klonēšanas procesā izdzīvo tikai 6 līdz 15% klonēto liellopu un 6% cūku. Turklāt aptaujas rādot, ka arī Eiropas Savienības pilsoņi neuzticas klonēšanas tehnoloģijai un neatbalsta klonēšanu lauksaimniecības vajadzībām, tostarp ētisku apsvērumu dēļ. Nav arī zināms, kā klonētā pārtika ilgtermiņā ietekmē cilvēka veselību. Šo aspektu debatēs uzsvēra Lauksaimniecības komitejas ziņotāja Džūlija Moi.
EP deputātu iekļautie grozījumi pieprasa aizliegumu izstrādāt kā regulu, nevis direktīvu, lai tā būtu tieši piemērojama visās dalībvalstīs. Parlaments arī paplašina aizliegumu uz visām lauksaimniecības dzīvnieku sugām – ne tikai liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem, kā sākotnēji rosināja Eiropas Komisija. Tagad, kad parlaments paudis savu viedokli, par likumprojekta galīgo redakciju sāksies sarunas ar ES Padomi un Eiropas Komisiju.
Visticamāk, vairākuma Latvijas iedzīvotāju zināšanas par klonēšanas sasniegumiem aprobežojas ar ziņām par 1996. gadā klonēto aitu Dolliju. Tomēr šī nozare ir attīstījusies tālāk, un šobrīd komerciāla lauksaimniecības klonēšana notiek Argentīnā, Austrālijā, Brazīlijā, Kanādā un ASV. Pēc Starptautiskās tirdzniecības komitejas rīcībā esošajām ziņām, to iespējams veikt arī Čīlē, Ķīnā, Jaunzēlandē un Urugvajā, kur darbojas klonēšanas uzņēmumi.
Eiropas Savienība šīs nozares radītās produkcijas importu apturēja 2010. gadā līdz brīdim, kamēr tiks pieņemts regulējums jaunās pārtikas apritei vai arī aizliegums. Kā NRA.lv skaidro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), šobrīd, lai ievestu ES teritorijā klonētus produktus, katrs gadījums būtu individuāli izvērtējams. «Tas nozīmē, ka vismaz pēdējo piecu gadu laikā šādām darbībām ES dalībvalstīs nebūtu bijis jānotiek.»
Caur Latvijas robežkontroles punktiem dzīvi dzīvnieki un gaļa no trešajām valstīm pēdējo gadu laikā nav ievesta. Attiecīgi mums jāpaļaujas, ka visi kloni izķerti uz citu ES valstu robežām, piemēram, Vācijā. ES iekšienē atkārtotas pārbaudes vairs netiek veiktas, un patērētājiem atliek vien cerēt, ka sasaldētu vistu briketēs neatrodas arī aitas Dollijas vai kāda nemirstīga gurķa pēcteču radinieki.
Vienīgais, par ko varam būt droši pārliecināti, ka Latvijā neviens nevienu neklonē. Kā norāda PVD: «Latvijā, lai veiktu eksperimentus ar dzīvniekiem, ir jāsaņem PVD atļauja. Līdz šim Latvijā šādas atļaujas nav izsniegtas, tāpēc varam teikt, ka šeit dzīvnieku klonēšana līdz šim nav notikusi.
Imants Vīksne
