EK migrantu plāns ignorē Latvijas iebildes
Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera uzruna parlamentam par stāvokli Eiropas Savienībā Latvijai liek pilnībā pārskatīt attieksmi pret migrantiem. Ž. K. Junkera priekšlikumi paredz migrantu piespiedu sadali dalībvalstīm.
Latvijas valdība brīvprātības kārtā piekrita uzņemt 250 bēgļu. Saskaņā ar jauno EK piedāvājumu Eiropai tagad jātiek galā nevis ar 40 000, bet 160 000 migrantu, un Latvijai papildus apstiprinātajiem būs jāuzņem vēl 526 Grieķijā, Itālijā un Ungārijā pretlikumīgi iekļuvuši ļaudis. Tas pagaidām. Eiropas Parlaments vakar konceptuāli piekrita jauniem migrantu aprūpes pasākumiem.
Jāņem, kādus dos
Latvijai jāatsakās no iedomas, ka tā varēs uzņemt tādus migrantus, kādus nu tai labpatiksies. Ministru prezidente Laimdota Straujuma vēl nesen stāstīja, ka Latvijā jānonāk bēgļiem ar latviešiem līdzīgu mentalitāti, kristiešiem, turklāt jāpārstāv mūsu sabiedrībai vajadzīgas profesijas. Ž. K. Junkers vakar skaidri pateica, ka nekāda šķirošana nenotiks: «Bēgļus nevar šķirot pēc etniskās piederības vai reliģiskās pārliecības.» Un arī nekādas valstu iebildes EK vairs nevēlas dzirdēt: «Eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība, un ceru, visi piedalīsies šajā projektā bez retorikas, bez dzejas. Mums ir nepieciešama rīcība.» Šoreiz nekāda brīvprātība dalībvalstīm netiks atvēlēta. «Mēs ierosinām vēl 120 tūkstošu pārvietošanu, un tas ir jādara piespiedu obligātā kārtā,» sacīja Ž. K. Junkers. Viņš uzsvēra, ka pavasarī pret dalībvalstīm jau sāktas 32 pārkāpumu procedūras un tuvākajā laikā tiks sāktas vēl jaunas, jo dalībvalstis nepilda saistības, standartus un tostarp procedūras migrantu plūsmas apstrādē. Dalībvalstīm nāksies ieviest arī jaunas procedūras. Migrantiem rosināts piešķirt tiesības strādāt jau no dienas, kad viņi pieprasījuši patvērumu. Jāatgādina, ka Latvijai lielākoties labpatīk migrantus aptuveni pusgadu turēt Muceniekos, bet pēc tam piešķirt viņiem atteikumu un deportēt. Darba atļaujas šo ērto kārtību krietni sarežģīs.
Mēs visi samaksāsim
Jāmaksā par jaunajiem migrantu aprūpes pasākumiem būs visiem. Komisija ierosina speciāla rasta fonda izveidi, kurā tiks ieguldīti 1,8 miljardi eiro, un šī nauda tiek atvēlēta, lai risinātu krīzi Āfrikā. Tur sekmētu nodarbinātību un ekonomikas augšupeju. Tāpat dalībvalstis tiek mudinātas atvēlēt vairāk naudas attīstības sadarbības budžetā. Jāatgādina – šī programma darbojas ilgi un nesekmīgi, tajā skaitā latvieša Andra Piebalga vadībā. Formālais mērķis ir celt dzīves kvalitāti Āfrikā līdz tādam līmenim, lai cilvēki izvēlētos palikt savā kontinentā, liekot mieru Eiropai.
Izlēmīgāk noskaņoti Eiropas politiķi runā par nepieciešamību atjaunot iekšējo robežkontroli un ierobežot pārvietošanās brīvības savienības ietvaros, tomēr Ž. K. Junkers ir kategoriski pret: «Mūsu komisija nepieļaus, ka Šengenas sistēma tiek atcelta.»
Saskaņā ar Ž. K. Junkera ieceri balsojumam par vēl 160 000 bēgļu sadali pa dalībvalstīm būtu jānotiek jau nākamajā pirmdienā gaidāmajā ES tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē. Nav laika gaidīt. Migranti ir Vidusjūrā, migranti nāk pa Balkānu ceļiem. Pa visām spraugām Eiropas Savienības ārējā robežā, tostarp arī caur Latviju. Piemēram, aizvakar – ciet paņemti 15 irākieši.
Latvija pret spaidiem
Visticamāk, galīgo lēmumu ministru ārkārtas sanāksmē nebūs iespējas pieņemt, politiķi varēs tikai kārtējo reizi pabēdāties par migrantu skumjajiem likteņiem. Kā NRA.lv paskaidroja premjeres preses sekretāre Aiva Rozenberga, jaunais ziņojums par situāciju migrācijas jomā un priekšlikumi tikai vakar izsūtīti dalībvalstīm. Bet atsevišķām valstīm savas pozīcijas jāapstiprina parlamentā. Tātad jāsasauc ārkārtas sēde. Arī Latvijai līdz pirmdienai sagatavot jaunu pozīciju būs visai sarežģīti. Vispirms ziņojums jāizvērtē, ierēdņiem jāuzmet uz papīra iespējamā Latvijas pozīcija, jāsasauc koalīcijas padome, tad valdības sēde, arī jāsaskaņo viedoklis ar Eiropas lietu komisiju Saeimā. Vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu premjere L. Straujuma secināja, ka izteikt vērtējumu Ž. K. Junkera ziņojumam ir pāragri. Taču konceptuāli Latvijas pozīcija bēgļu jautājumā nemainās, tātad galvenā iebilde ir pret bēgļu uzņemšanas obligātumu. Uz to savā replikā Eiropas Parlamenta sēdē norādīja arī Latvijas deputāts Roberts Zīle: «Piespiedu sadale neapmierina ne bēgļus, ne arī tos, kam viņi jāsadala pa valstīm.» Līdzšinējā pieredze rāda, ka vien retais labākas dzīves tīkotājs vēlas palikt Latvijā.
Imants Vīksne
