Šlesers: Valdībai nav jāklanās SVF
Saruna ar premjera kandidātu no politiskās apvienības “Par labu Latviju” Aināru Šleseru.
– Ja Valsts prezidents jūs nominētu par valdības vadītāju un Saeima apstiprinātu valdību – kādi būtu pirmie darbi premjera amatā?
– Vispirms vajadzētu iepazīties ar slepenajiem protokoliem, kuri ir noslēgti ar SVF un par kuriem sabiedrība neko nezina. Valdības galvenais uzdevums, protams, ir nākamā gada budžets. Tas jāveido ciešā sadarbībā ar Latvijas darba devējiem, vienojoties par prioritātēm, kādā veidā valsts pelnīs. Šobrīd dzirdam, ka valdība runā tikai par izdevumu samazināšanu un nodokļu palielināšanu. Tajā pašā laikā ne vārda par to, kā valsts pelnīs. Jāiet uz nodokļu samazināšanu, nevis palielināšanu, kā piedāvā Dombrovskis, bet vienlaikus jāvienojas, ka maksā visi. Protams, simtprocentīgi visi nemaksās nekad. Uzskatām, ka panākums būtu, ja puse no tiem, kas tagad nemaksā, sāktu to darīt.
– Nodokļi ir likumdevēju funkcija. Ko jūs darīsiet kā izpildvaras vadītājs?
– Premjeram jāpiedāvā jaunais budžets. Mans priekšlikums – nodokļu samazināšana jau nākamajā gadā. Ārkārtīgi svarīgi ir sociālie jautājumi. Jāstimulē daudzbērnu ģimenes. Savulaik ir bijis bezbērnu nodoklis. Šodien par to nerunājam. Sakām, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide tiek piemērota atkarībā no bērnu skaita. Viens bērns – 25% iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide. Divi bērni – 50%, trīs bērni – 75%, četri bērni – tā ir daudzbērnu ģimene, kurai tiek piemērota 100% atlaide un iedzīvotāju ienākuma nodoklis netiek maksāts vispār. Kāpēc? Tāpēc, ka daudzbērnu ģimene veic arī sociālo funkciju pret valsti. Tas ir konkrēts solis, ko plānojam darīt, stimulējot strādājošās ģimenes, lai viņas var atļauties vairāk bērnu. Cilvēkiem jāzina – jo vairāk atvašu, jo lielāks valsts atbalsts. Kas attiecas uz valdības reorganizāciju, piedāvāsim valsts pārvaldes reformu, veidojot 8 ministrijas. Satiksmes, Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju apvienosim Attīstības ministrijā. Vienā tiks apvienota tagadējā Tieslietu un Iekšlietu ministrija, Kultūras un Izglītības ministrija, Labklājības un Veselības ministrija, kā arī Zemkopības un Vides ministrija. Pašreizējā statusā paliktu vienīgi Finanšu, Ārlietu un Aizsardzības ministrija.
Uz Hipotēku un zemes bankas bāzes veidosim Attīstības banku, kas pārņems no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) daļu funkciju. Mūsu mērķis veidot šo banku nevis tikai kā kredītu izsniegšanas iestādi, bet kā instrumentu uzņēmējdarbības veicināšanai. Arī kā partneri, kas nepieciešamības gadījumā piedalās ar kapitālu. Patlaban daudzi uzņēmumi nevar norēķināties ar kreditoriem. Lai palīdzētu stabilizēt uzņēmumus un tos nepārpirktu skandināvu bankas, kā tagad tas notiek, valsts caur Attīstības banku var piedalīties uzņēmuma darbībā. Prioritārie uzņēmumi ir tie, kas spēj eksportēt preces vai pakalpojumus. Tajos valsts varēs piedalīties ar kapitālu uz termiņu līdz trim gadiem. Tad, kad situācija stabilizēsies, tā pārdos savas akcijas un izies ārā. Svarīgs valdības uzdevums ir jaunu tirgu iekarošana. LIAA tiks pievienota Ārlietu ministrijai, lai visas Latvijas vēstniecības ārvalstīs kļūtu par valsts ekonomiskajām pārstāvniecībām. Vēstniekiem un vēstniecību darbiniekiem 80% no laika būs jāvelta divpusējo ekonomisko attiecību stiprināšanai starp Latviju un to valsti, kurā viņi darbojas. Šodienas situācijā nevaram visas vēstniecības atbalstīt vienādi. Atbilstoši ekonomiskajam pienesumam dažas jāatbalsta vairāk – lai nebūtu kā tagad, kad konsulāros dienestus saīsinām un no tā izjūtam tikai zaudējumus. Piemēram, Sanktpēterburgā Latvijas konsulāts gadā izsniedz 35 000 vīzu, kurpretī Somijas konsulāts – 450 000 vīzu. Katra vīza maksā 60 eiro. Tas ir liels ienākums Somijas budžetā, kas ļauj uzturēt šo iestādi, plus vēl tūristi, kas iegūst vīzas un brauc uz Somiju tērēt naudu. Nākamajai valdībai galvenais jautājums būs tas, kur valsts varēs pelnīt; kā nostiprināsim Latvijas pozīcijas, lai kļūtu konkurētspējīgi; kādā veidā Rīga kļūs par biznesa centru, lai piesaistītu starptautiskās kompānijas. Prioritārie tirgi – tie, ar kuriem Latvijai ir robeža. Igaunija, Lietuva, Krievija, Baltkrievija, Skandināvija, Vācija un ES. Pēc katras valdības sēdes būs jāpaziņo sabiedrībai, kādi lēmumi pieņemti saistībā ar konkrētu ekonomisko aktivitāti. Mērķis ir eksports.
– Jūs pretendējat uz premjera krēslu, bet reitingi rāda, ka izredzes kļūt par vēlēšanu uzvarētāju ir samērā vājas. Kādā politiskajā kombinācijā redzat iespēju, ka jums uzticēs veidot valdību?
– Sabiedrībai jāizdara izvēle, kuru premjeru tā atbalsta. Koalīcijas var būt visdažādākās, bet jautājums ir: kurš būs līderis, kas noteiks darba kārtību gan valdībā, gan politikā kopumā. Ja sabiedrība atbalsta esošo valdību, tad jābalso par Dombrovski. Ja cilvēki uzskata, ka valstī vairāk jādomā par ekonomiskajām aktivitātēm un valdībai jābūt tai, kura spēj mērķtiecīgi virzīt šos procesus uz priekšu, tad jābalso par mani. Valdībai jābūt tādai, kura neklanītos SVF, kura domātu, kā Latvija attīstīsies, nevis kā Latvija stagnēs. Kas attiecas uz vēl vienu premjera kandidātu – Jāni Urbanoviču, jāuzsver, ka man ir labas, ļoti draudzīgas attiecības ar viņu. Mēs koleģiāli sadarbojamies Rīgas domē, bet… viņš ir pieredzējis politiķis parlamentā, nevis valdības darbā. Mana pieredze valdības darbā plus uzņēmējdarbībā ir tas iemesls, kāpēc Šlesers varētu būt labākais premjera amata kandidāts.
– Novērotāji prognozē labus rezultātus Saskaņas centram. Viņi daudz runā par profesionālas, nevis politiskas valdības veidošanu. Izskan versija, ka par premjeru varētu tikt virzīta Inguna Sudraba, ar kuru jums bijušas domstarpības. Vai jūs būtu gatavs iesaistīties Sudrabas vadītā valdībā?
– Nevēlos komentēt nereālus variantus. Premjeram jābūt cilvēkam, kurš pārstāv politisko partiju, kurai ir pārstāvniecība parlamentā. Vēlēšanu mērķis ir nostiprināt parlamentāro varu.
– Šlesers politikā ienāca pirms 12 gadiem jau kā turīgs cilvēks. Pa šiem gadiem jūsu bagātība ir tikai augusi. Tas liek domāt, ka piedalīšanās politikā ir tikai tāds biznesa projekts.
– Ziniet, ja nebūtu politikā, mana turība būtu daudz lielāka. Politikā ir pavisam cita motivācija, un, kā saka, politika cilvēkus ierauj. Katrs uzņēmējs var noteiktā sektorā atbildēt par kādu biznesa projektu, bet ietekmēt valsts attīstību, piedalīties procesā, kad Latvija iestājas ES, iestājas NATO, veido divpusējās attiecības ar citām valstīm – to var tikai politiķis. Tikties ar citu valstu vadītājiem, premjeriem, prezidentiem, ministriem un citām augstām amatpersonām – tā ir iespēja, ko bizness nevar dot. Man politika patīk. Tas nav tikai darbs vai hobijs, tā ir mana dzīve. Man patīk ietekmēt procesus, kad ar saviem lēmumiem vari virzīt valsti. To nevar izvērtēt naudas izteiksmē. Katram ir savs aicinājums. Mans aicinājums – būt politikā un virzīt Latviju tajā virzienā, lai tā būtu ekonomiski attīstīta valsts.
– Ja runājam par virzieniem, tad Vienotība uzsver Rietumu virzienu, savukārt Saskaņas centrs sludina, ka austrumu kaimiņš mūs izglābs. Kādu virzienu redzat jūs?
– Latvija atrodas ES un NATO. Neviens to vairs neapdraud. Mēs redzam, ka Vācija un Krievija veido ilgtermiņa ekonomiskās attiecības. Nordstream un citi projekti rāda, kā attīstās šīs valstis, kuras savulaik karojušas. Nevajag dzīvot ar skatu tikai uz pagātni. Jāskatās uz nākotni. Uzskatu, ka jāveido ekonomiski labas attiecības ar Krieviju, Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu un visām citām NVS valstīm. Jāstrādā ar Ķīnu, Japānu un ASV. Tā kā Krievija un Baltkrievija ir kaimiņvalstis un mēs pārzinām situāciju tajās, jāveido tādas attiecības, lai tās būtu izdevīgas. Vienlaikus skaidri jāpasaka, ka Latvija nevar klanīties ne uz austrumiem, ne rietumiem, ne uz Briseli, ne Maskavu, ne – Vašingtonu. Latvijā ir politiķi, kas saka: mums jāklanās Briselei un Vašingtonai, jo tās ir stratēģiskās partneres. Liela Latvijas problēma ir tās līderi, kuri grib, lai mēs atkal būtu kalpu tauta. Mēs nedrīkstam būt kalpu tauta, jo pašiem jābūt saimniekiem savā zemē. Nav jābaidās veidot attiecības ar austrumu valstīm tāpat kā ar rietumu valstīm. Jāizbeidz tautas baidīšana – Latvija ir neatgriezeniski ieguvusi neatkarību, iestājusies ES un NATO. Diemžēl Latvija nav ieguvusi ekonomisko labklājību un patstāvību tādā mērā, kā to nodrošinājušas citas valstis. Tāpēc, lai nenonāktu līdz finanšu okupācijai, Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāsāk pelnīt. Ja varam pelnīt, sadarbojoties ar to pašu Krieviju, Baltkrieviju vai Ķīnu, tad mums tas jādara. Labāk pelnīt un dzīvot bez parāda nekā dzīvot ar skatu uz Rietumiem, ņemot kredītus. Šodienas stabilitāte, par kuru runā Dombrovska valdība, lielā mērā saistīta ar to, ka valsts ir parādos.
– No mediju puses jūs neesat pārāk mīlēts politiķis. Īpaši negatīva attieksme bija no laikraksta Diena, kad to vadīja Sarmīte Ēlerte. Tagad Dienas īpašnieks ir jūsu sens draugs un biznesa partneris Viesturs Koziols. Vai cerat, ka attieksme mainīsies?
– Esmu pārliecināts, ka ar Viestura Koziola ienākšanu Dienā avīze kļūs pragmatiskāka, daudz valstiskāka. Koziols nepārstāv Sorosa organizāciju. Viņu interesē valsts nākotne, cilvēki, nevis kādu starptautisko miljardieru intereses, lai padarītu Latviju kosmopolītisku. Esmu Koziolam lūdzis tikai vienu lietu – lai laikraksts Diena atbalsta ģimenes vērtības, lai netiktu slavināti praidi. Tas man būtu ļoti svarīgi. Visus šos gadus laikraksts Diena bijis šo moderno vērtību, šīs bīstamās ideoloģijas propagandas rupors. Ceru, ka avīze mainīsies un aizstāvēs konservatīvās vērtības. Nevar būt tā, ka šis izdevums aizstāv vienīgi Jauno laiku, Vienotību vai Sarmīti Ēlerti.
– Jūs pieminējāt Vienotību. Cits premjera kandidāts – Aivars Lembergs – diezgan strikti šajā apvienībā nodala Jaunā laika un Pilsoniskās savienības politiķus. Ar pirmajiem varētu sastrādāties, bet ar otrajiem daudz grūtāk. Vai jūs Vienotību uztverat kā vienu veselumu vai tomēr diferencējat?
– Gribētu Lembergam pajautāt, kā viņš domā ar tiem sastrādāties. Pēc vēlēšanām Vienotību Saeimā pārstāvēs gan Ēlerte, gan Loskutovs. Vienotība ir saplūdusi ar KNAB. Atcerēsimies, ka Jutu Strīķi izvirzīja Jaunais laiks. Jautājums: vai Lembergs ir gatavs akceptēt to, ka kļūs par partneri Sorosa organizācijai. Ja viņš grib teikt, ka apvienībā ir daži labi cilvēki, ar kuriem var strādāt, tā ir Lemberga darīšana. Uzskatu, ka Sarmītes Ēlertes ienākšana Vienotībā ir izmainījusi arī Jaunā laika ideoloģiju. Ieejot politikā, Jaunais laiks baznīcā svinīgi zvērēja atbalstīt kristīgās vērtības. Kad visas lielākās konfesijas ierosināja ieviest Bībeles mācību, tad tikai divi no 25 Vienotības deputātiem šo priekšlikumu aizstāvēja. Kas notika ar pārējiem? Kāpēc pompozi bija jāzvēr baznīcā? Atbilde ir vienkārša: Sorosa organizācija ir pārņēmusi Vienotības ideoloģiju. Šodien to nosaka Ēlerte. Ticiet man, tajā brīdī, kad būs jāievieš grozījumi, lai legalizētu viendzimuma laulības, Vienotība tiem piekritīs vienbalsīgi. Un ko tad teiks Lembergs? Vai viņš vēl arvien domās, ka tur ir labie un sliktie? Vienotība būs pilnīgi vienota par viendzimuma laulībām, jo to deklarējusi iepriekšējā Dienas vadība ar Ēlerti priekšgalā.
Autors: Bens Latkovskis / NRA.lv
