Zinātnieki: bērnu mirstība Latvijā saistīta ar ekonomisko krīzi
Latvijā zīdaiņu mirstība ir divas reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs, turklāt mūsu valsts ir trešajā vietā bērnu mirstības ziņā Eiropā un pirmajā vietā Baltijā, ar šādiem satraucošiem datiem zinātniekus Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) sēdē iepazīstināja Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes dekāne Ingrīda Rumba-Rozenfelde.
Zinātniece izpētījusi, ka bērnu mirstības rādītāji Latvijā ir cieši saistīti ar sociālekonomisko situāciju valstī un nedraudzīgu ienākumu sadali starp sabiedrības grupām.
Perinatālā bērnu mirstība ir rādītājs, kas ietver gan nedzīvi dzimušos bērnus, gan bērnus, kuri miruši 0 līdz sestajai dzīves dienai. Tieši noteikti perinatālā perioda stāvokļi ir viens no visbiežākajiem zīdaiņu mirstības cēloņiem – 40,8% gadījumu –, tad seko iedzimtas anomālijas, traumas un zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms. I. Rumba-Rozenfelde uzsver, ka īpaši satraucošs rādītājs ir mātes mirstība uz 1000 dzīvi dzimušajiem – 12,5, jo Lietuvā tas ir 8, Igaunijā – nulle. Savukārt par zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu zinātniece atzīst, ka situāciju ir iespējams uzlabot, ja lielāka uzmanība tiktu pievērsta vecāku izglītošanai. Kā piemēru viņa min ASV, kur tika veikta izglītojoša kampaņa vecākiem, ko drīkst un ko nedrīkst darīt zīdaiņiem (piemēram, neiesaka uz nakti zīdaini guldīt uz vēdera), un mazuļu mirstība samazinājās uz pusi.
Vecāki nepieskata
Bērniem līdz piecu gadu vecumam galvenais mirstības cēlonis ir traumatisms, tas un arī pašnāvības ir galvenais nāves cēlonis pusaudžiem. Kā uzsver zinātniece, 75% gadījumu traumas bērniem līdz pieciem gadiem ir radušās vecāku neuzmanības dēļ. I. Rumba-Rozenfelde atklāj pētījuma rezultātus, kuros redzama saikne starp bērnu mirstību un sociālekonomisko situāciju valstī. “Bērnu mirstība Latvijā ir cieši saistīta ar ekonomisko situāciju, iekšzemes kopproduktu, valsts budžeta līdzekļiem veselības aprūpei un ar medicīnas pakalpojumu pieejamību, tāpat pastāv saikne starp bezdarba līmeni un bērnu traumatismu,” izpētījusi I. Rumba-Rozenfelde, “bērnu izdzīvošanu visvairāk apdraud bezdarbs, veselības aprūpes finansējuma nepietiekamība un sabiedrībai nedraudzīga ienākumu sadale.”
Zinātniece ierosina koriģēt likumdošanu, lai Latvijai kā ES dalībvalstij nodrošinātu samērīgu veselības budžetu, un nodrošināt reālu mātes un bērnu bezmaksas aprūpes pieejamību. “Reformām veselības jomā jānotiek, taču – balstoties uz pētījumiem. Tādi liecina, ka valstīs, kur ir sliktāka sociālekonomiskā situācija, veicot reformas, piemēram, bērnu ārstniecības iestādēs, var sagaidīt, ka bērnu mirstības rādītāji neuzlabosies, drīzāk – pasliktināsies,” secina I. Rumba-Rozenfelde. Valstis ar sliktāku sociālekonomisko stāvokli ir “jutīgākas” pret reformām, īpaši, ja tās veic nepārdomāti.
LU docente un Glābiet bērnus! vadītāja Inguna Ebela atgādināja, ka Latvijas valstij ir jāziņo Apvienoto Nāciju Organizācijai par bērnu situāciju. Grūti iedomāties, kā valsts var paskaidrot, kāpēc Latvijā desmit reižu vairāk nekā citur ES bērni iet bojā noslīkstot vai deviņas reizes vairāk – ugunsgrēkos vai dūmos.
Dzimst arvien mazāk
Dati par augsto bērnu mirstību ir vēl satraucošāki, analizējot tos kopsaistē ar bērnu dzimstības rādītājiem. LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesors Pēteris Zvidriņš izpētījis, ka, salīdzinot ar 2008. gadu, dzimstība Latvijā samazinājusies par 20,7 procentiem (zinātnieks salīdzinājis 2008. gada pirmā pusgada datus ar šāgada sešiem mēnešiem), un šogad Latvijā varētu piedzimt par vēl aptuveni 3000 bērnu mazāk nekā pērn, kad piedzima 21 700 mazuļu. “Latvijas neatkarības gadu laikā iedzīvotāju skaits valstī mazinājies visu laiku, taču ar atšķirīgiem tempiem. Tagad arī ļoti daudzi cilvēki izbrauc un dodas darba un labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm,” skaidro demogrāfs. Salīdzinot 2010. gada pirmo sešu mēnešu datus ar šo pašu periodu 2008. gadā, Latvijā par 37,4% sarucis noslēgto laulību skaits. Tajā pašā laikā zinātnieks norāda uz kādu pozitīvu rādītāju – palielinājies vidējais mūža ilgums sievietēm līdz 78 gadiem, vīriešiem – līdz 68 gadiem, kas ir lielākais sasniegums Latvijā.
Pediatriju pret geriatriju
Demogrāfs P. Zvidriņš diemžēl atzīst, ka pašreizējā situācija izceļas ar pasīvu parlamenta un valdības nostāju demogrāfijas procesu regulēšanā. Viņš uzsver, ka ir būtiski izstrādāt programmu par to, kā uzlabot situāciju ģimenēs, veicinot dzimstību, jo vecuma struktūra mūsu valstī pasliktinās.
Demogrāfu bažas apliecina arī ekonomistes, LZA akadēmiķes Raitas Karnītes paustais: valstij jāmaina skatījums uz šiem jautājumiem, jo, kā izriet no stratēģijas Latvija 2030, īpaša satraukuma par dzimstības samazināšanos nav. Galvenais akcents tiek likts uz esošo cilvēku “kvalitāti” – tiek runāts par to, kā saruks gados jauno iedzīvotāju skaits, ka būs arī gados vecākiem cilvēkiem jāstrādā, ka aktuāla būs izglītošanās visa mūža garumā, taču netiek minēts ne vārds par to, ko varētu darīt, lai šo situāciju risinātu, lai dzimstības līmenis pieaugtu, lai tauta nenovecotu tik strauji. “Diemžēl cauri vijas doma – mazāk cilvēku, mazāk problēmu,” saka R. Karnīte. Gluži kā anekdoti viņa min tādu stratēģijas uzstādījumu: neizbēgami būs nepieciešama veselības aprūpes sistēmas pārveide, piemēram, pediatrijas nodaļu pārveide par geriatrijas (pēta novecošanos) klīnikām… “Kur jūs šeit redzat vēlmi paaugstināt dzimstību?” jautā ekonomiste.
Autors: Inga Paparde / NRA.lv
