Latvijas šprotēm meklē jaunus tirgus
Krievijas importa aizliegums zivju produkcijai no Latvijas mūsu zivsaimniecības nozari skars smagi. Tā sekas izjutīs 39 zivju uzņēmumi, to vidū arī 20 šprotu ražotāju, un četri zvejas kuģi, kuriem bija eksporta licence uz Krieviju. Atsevišķi uzņēmumi Krievijas lēmuma dēļ gatavojas pārtraukt ražošanu un samazināt darbinieku skaitu. Izdzīvos tie, kuri spēs atrast alternatīvus tirgus un noturēt produkcijas kvalitāti.
Liepājas zivju pārstrādes uzņēmumā Kolumbija šobrīd ražošana gandrīz pilnībā apturēta, no vairāk nekā 300 strādniekiem atlaisti 225 darbinieki. Uzņēmums strādās tikai divas dienas nedēļā, izpildot konkrētus pasūtījumus. Arī Ventspils zivju konservu kombināts saskaņā ar neoficiālu informāciju plāno atlaist daļu no darbiniekiem. Sākumā strādnieki varēs izmantot divu nedēļu apmaksātu atvaļinājumu, pēc tam viņiem būs jāstājas bezdarbnieku rindās. Salacgrīvas uzņēmums Brīvais vilnis, neskatoties uz Krievijas aizliegumu, ražošanu nepārtrauks. Šobrīd ražotne sakārtota jaunam darba cēlienam, kas sāksies augustā.
Izdzīvošanas skola
Krievijas oficiālais aizliegums ievest valstī zivju produkciju no Latvijas un Igaunijas zivju pārstrādes uzņēmumam Brīvais vilnis nebija pārsteigums. Uzņēmuma izpilddirektors Māris Trankalis Neatkarīgajai uzsvēra, ka problēmas Krievijas tirgū bija jūtamas jau pēdējo pusotru gadu. Krievijas aizliegums, protams, ietekmēs ikvienu zivju pārstrādes uzņēmumu, kas līdz šim eksportēja savu produkciju uz Krieviju, arī Brīvo vilni. Taču, pateicoties tam, ka Krievijas īpatsvars Brīvā viļņa eksporta struktūrā nav tik liels kā citiem uzņēmumiem, tas uzņēmumu neskars tik smagi kā atsevišķus citus zivju pārstrādātājus Latvijā. Turklāt uzņēmums jau laikus sācis meklēt alternatīvas Krievijas tirgum. Brīvā viļņa valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris šobrīd atrodas Ķīnā, lai vienotos par zivju produkcijas eksportu no Latvijas uz šo valsti, savukārt M. Trankalis tikko kā atgriezies no vizītes Vācijā un Lielbritānijā, kur ticies ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Jūnijā ieplānota vizīte ASV, kur arī ir pamatotas cerības atrast noietu Latvijas zivju konserviem. Teju teju tiks sūtīts arī pirmais konteiners ar Brīvā viļņa produkciju uz Meksiku.
«Uz Krievijas aizliegumu skatāmies kā uz problēmu, kas ir risināma, bet tas noteikti nav izdarāms pāris mēnešu vai pusgada laikā. Tā kā jaunu noieta tirgus atrašana ir dārgs un laikietilpīgs process, ļoti nozīmīgs ir valsts atbalsts,» sacīja M. Trankalis.
Viņš uzskata, ka Krievijas aizlieguma radītās problēmas izdosies pārvarēt tiem uzņēmumiem, kuri atradīs alternatīvus tirgus un kuri spēs noturēt produkcijas augsto kvalitāti arī gaidāmajos grūtajos laikos.
Ķīna kā Krievijas alternatīva
Brīvais vilnis jau šobrīd eksportē produkciju uz vairāk nekā 30 valstīm. Tiesa, Krievija līdz šim ir bijusi lielākais uzņēmuma produkcijas noņēmējs. Uz Krieviju tika vesti aptuveni 40% no visas uzņēmuma eksporta produkcijas. Ķīnas tirgus ir viena no jaunajām eksporta iespējām. M. Trankalis stāstīja, ka Ķīnas eksperti uzņēmumu pārbaudījuši pat četras reizes un redzētais un garšotais viņus ir apmierinājis.
Par to, vai Ķīnas tirgus varētu pilnībā aizvietot Latvijai Krievijas tirgu, M. Trankalis nešaubās, jo Ķīnas tirgus ir pat desmit reižu lielāks nekā Krievijas tirgus, taču viņš nav pārliecināts, ka tas ir mērķis, uz kuru jātiecas. «Arī Ķīnas tirgus ir visai savdabīgs. Turklāt jebkurā gadījumā nav pareizi visu eksportu koncentrēt uz vienu valsti. Ideālā gadījumā neviena valsts eksporta struktūrā nedrīkstētu pārsniegt 10–15%,» skaidroja M. Trankalis. Viņš arī noraida baumas, ka Latvijas zivju pārstrādātāji Ķīnu varētu izmantot šprotu reeksportam uz Krieviju, jo tas ekonomiski nebūtu izdevīgi.
Ierēdņi sola palīdzību
Krievijas veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta Roseļhoznadzor aizliegums ievest zivju produkciju no Latvijas pamatots ar paaugstināto benzopirēna līmeni. Latvijai divu mēnešu laikā ir jāiesniedz Krievijai dokumenti par paveiktajiem uzlabojumiem uzņēmumu zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lemšot par pagaidu aizlieguma atcelšanu un atkārtoti varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu pārbaudes. Tikmēr NRA.lv aptaujātie politiķi un eksperti uzskata, ka aizliegumu izraisījis nevis benzopirēns, bet gan poltika.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) sola prasīt atbalstu nozarei gan no valdības, gan Eiropas Komisijas. Koalīcijas padomes sēdē savukārt panākta vienošanās, ka Krievijas sankciju skartajiem zivrūpniekiem valsts palīdzēs ar atliktiem nodokļu maksājumiem.
Ilze Šteinfelde
