Latvijas uzņēmumi pārmaiņu vējos
Aldaris nav vienīgais uzņēmums Latvijā, kura ražošana pārcelta uz citu valsti, tiesa, tā bija skaļākā un arī Latvijas sabiedrībai sāpīgākā ziņa. Norvēģu koncerns Orkla, kļūstot par Laimas, Staburadzes un citu Latvijas ražotņu īpašnieku, noraida bažas, ka līdzšinējo šokolādes, sulu vai čipsu ražošanu varētu uzticēt citas valsts uzņēmumiem.
Pusotru gadu pēc Aldara reorganizācijas, kad alus ražošana PET pudelēs tika pārcelta uz Igauniju un Lietuvu, šobrīd Aldarī alus ražošana notiek tikai vienā ēkā – vēsturiskajā alus brūvēšanas vietā. Tur dara Aldara ekskluzīvās alus šķirnes – Mežpils, Porteris, Rietumu Eils, Samta Eils, Leģenda u.c., kas tiek pildītas 0,5 litru un 0,33 litru stikla pudelēs, kā arī mucās.
Aldara komunikāciju direktore Laura Krastiņa pašreizējās ražošanas apjomus neatklāj. Arī pagājušā gada finanšu rezultāti pagaidām nav zināmi, tie tiks apkopti jūlijā. «Tomēr pirmie rezultāti ir iepriecinoši, jo finanšu rādītāji ir uzlabojušies, taču pilnīgu jaunās Aldara stratēģijas novērtējumu varēsim veikt tikai ilgtermiņā. Katrā gadījumā mēs esam veikuši pārmaiņas, sekojot tirgus tendencēm un plānojot veiksmīgu uzņēmuma darbību ilgtermiņā. Vienlaikus ir gan jāatzīst, ka kopumā alus nozare šobrīd nepiedzīvo savus vieglākos laikus, kas atspoguļojas kopējā alus tirgus kritumā,» NRA.lv uzsvēra L. Krastiņa. 2013. gadā Aldara apgrozījums bija 36,3 miljoni, zaudējumi – 2,6 miljoni eiro. Uzņēmumā šobrīd ir nodarbināti apmēram 230 darbinieku, nodarbinātības augstāko punktu sasniedzot vasaras sezonā, 2013. gada vasaras beigās Aldarī strādāja 270 darbinieku.
Kaimiņi pelna
Aldaris ir Dānijas alus ražotāja Carlsberg grupas uzņēmums, kuram Lietuvā pieder uzņēmums Švyturys-Utenos alus, bet Igaunijā Saku alus darītava. Pārceļot daļu ražošanas no Aldara uz Lietuvu un Igauniju, šie uzņēmumi nav bijuši zaudētāji. Švyturys-Utenos alus pagājušā gadā apgrozījumu palielinājis par 4%, saražojot par 6,8% vairāk produkcijas nekā 2013. gadā un nopelnot 10,3 miljonus eiro. Eksportu uzņēmumam pērn izdevies palielināt par 39%, sasniedzot augstākos eksporta rādītājus uzņēmuma vēsturē, raksta biznesa ziņu laikraksts Verslo Žinios.
Savukārt Saku alus darītava pērn saražojusi 102 miljonus litru dzērienu, lielāko ražošanas apjomu uzņēmuma vēsturē. Salīdzinot ar 2013. gadu, kopējais dzērienu ražošanas apjoms Saku alus darītavā pērn pieauga par gandrīz 30 procentiem. Saku alus darītavā neto apgrozījums 2014. gadā bija 71,4 miljoni un tīrā peļņa 4,3 miljoni eiro. Uzņēmumā nodarbināti 350 cilvēku. Investīcijās ieguldīti apmēram 4,9 miljoni eiro, ziņo Igaunijas alus portāls.
Pusotra gada laikā kopš reorganizācijas Aldaris izveidojis alus muzeju, ko atklāja šā gada maijā, un radīja alus šķirni Aldaris 1865. «Pašlaik mēs 100% uzmanību koncentrējam uz savas jaunās biznesa stratēģijas veiksmīgu ieviešanu. Kā zināms, tā paredz koncentrēšanos uz Premium un craft alus šķirņu brūvēšanu Aldara vēsturiskajā alus darītavā, kurām ir augstāka pievienotā vērtība nekā, piemēram, lētākā segmenta produktiem, kas pildīti PET iepakojumā un kuru ražošana šobrīd uzticēta citām Carlsberg alus darītavām. Pērnā gada otrajā pusē Aldara Porteris ieguva zelta medaļu prestižajā Pasaules alus konkursā, bet tikko Mežpils alus un jaunā Aldara craft alus līnija ieguva Gada preces titulu, kas ir vērā ņemama atzinība no tirgotājiem,» teica L. Krastiņa.
Aldaris nav vienīgais uzņēmums Latvijā, kura līdzšinējā ražošana vai pakalpojumu sniegšana uzticēta citu valstu uzņēmumiem. Pavasarī datortehnikas ražotājs Hewlett-Packard (HP) uzsāka savas Latvijas filiāles likvidāciju, atdodot preču izplatīšanu un apkalpošanu HP partneriem, uzņēmumam tieši vairs nepiedaloties Latvijas tirgū, ziņo LETA. Pērn HP Latvijas filiāle apgrozīja 2,04 miljonus eiro, kas ir par 58% mazāk nekā 2013. gadā. Savukārt peļņa pērn bijusi 164 734 eiro, kas ir apmēram piecas reizes mazāk nekā 2013. gadā, kad uzņēmums nopelnīja 1,07 miljonus eiro.
Laima paliks Latvijā
Norvēģijas koncernam Orkla iegādājoties NP Foods, tā rokās nonāca arī Latvijas saldumu ražotāji Laima un Staburadze. SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs Eriks Smits-Hansens apgalvo, ka visas uzņēmuma ražotnes, arī Laima, Staburadze, Guta, Spilva, Latfood, paliks savās vietās – ražošanu tajās nepārtrauks vai nepārcels uz citu valsti, saglabās arī zīmolus. «Mēs esam šeit, lai strādātu un vietējos tirgos attīstītu uzņēmumus,» uzsvēra E. Smits-Hansens. Tiesa, izmaiņas uzņēmumos tomēr ir gaidāmas. Tās gan būšot vairāk administratīvas, kas ražošanas procesu vai darbinieku skaitu neietekmēšot. Izmaiņas stāsies spēkā no šā gada 1. oktobra, kad a/s Latfood uzņēmuma vadību, ražotnes, darbiniekus un produktu portfeli pievienos SIA NP Foods. Līdz ar to NP Foods produktu portfeli veidos Laima, Staburadze, Kalev, Ādažu un Taffel zīmoli. Savukārt vienu no līdzšinējiem SIA NP Foods uzņēmumiem Gutta 1. oktobrī pievienos SIA Spilva. NP Foods pārņems arī Kalev un Laimas konfekšu un cepumu izplatīšanu.
«Pateicoties izmaiņām, mēs kļūsim efektīvāki un profesionālāki jomās, kuras pārzinām vislabāk – saldumu, cepumu un uzkodu piedāvāšanā mūsu pircējiem. Mēs kļūsim par vēl pievilcīgāku un nozīmīgāku partneri mūsu piegādātājiem un klientiem, kā arī par labāku darba devēju, pastāvīgi investējot savu cilvēku profesionālajā izaugsmē. Visbeidzot – mēs varēsim vēl precīzāk izprast pircēju vēlmes un piedāvāt augstākās kvalitātes produktus mūsu produktu kategorijās,» teica E. Smits-Hansens.
Somi Latvijai dod priekšroku
Pretēji Carlsberg atsevišķi uzņēmumi tieši Latviju atklājuši kā labāko vietu, uz kurieni pārcelt ražotnes. Piemēram, Somijas uzņēmums Fazer šā gada martā pabeidza Fazer Baltijas valstu ražotņu konsolidācija, pārceļot ražošanu no Tallinas uz Ogres un Kauņas ceptuvēm. Ogres ceptuve tiek paplašināta, uzstādot porciju maižu līniju. Blakus ceptuvei Ogrē tiek būvēta jauna moderna saldētu kūku ražotne, ko plānots pabeigts rudenī. Kopējās Fazer investīcijas Ogrē pārsniedz 5 miljonus eiro, izveidos apmēram 40 jaunas darba vietas.
Iespējams, uz Latviju daļēji pārcels arī Igaunijas alkohola ražošanas uzņēmuma Liviko ražotni, ziņo LETA. Uzņēmuma vadība to skaidro ar Igaunijas valdības plāniem palielināt akcīzes nodokli. «Mēs nemēģinām kaitēt Igaunijai, bet gan glābjam savu uzņēmumu,» uzsvēris uzņēmuma vadītājs Janeks Kalvi. Uzņēmums jau spēris pirmos soļus plāna realizācijai, sagatavošanas darbi gan prasīšot noteiktu laiku.
Ilze Šteinfelde
