Nabadzības dēļ Latvijā nesmādē melno darbu
Lai varētu iztikt, ienākumiem uz vienu ģimenes locekli vajadzētu būt vismaz 625 eiro, secināts DNB Latvijas barometra pētījumā. Speciālisti ceļ trauksmi, ka šā mērķa sasniegšanai lielākā daļa iedzīvotāju priekšroku dod mazkvalificētam, bet labāk atalgotam darbam nekā otrādi.
Tikai 5% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā ir pietiekami labas iespējas atrast labu darbu. Lielākā daļa – 64% – šādu iespēju vērtē visai skeptiski. Par svarīgāko kritēriju, lai kādu darbu varētu nosaukt par labu darba vietu, iedzīvotāji uzskata augstu atalgojumu. Alga ir arī biežāk minētais faktors, izvēloties starp vairākiem darba piedāvājumiem. Piemēram, atbildot uz jautājumu, vai priekšroku dotu kvalificētam, bet mazāk atalgotam darbam, vai otrādi, 50% atbildēja, ka labāk strādātu mazkvalificētu darbu ar lielāku atalgojumu, un tikai 31% atzinās, ka šādā situācijā izvēlētos kvalificētu darbu ar mazāku atalgojumu. Pārējie nespēja uzreiz izšķirties starp šādiem piedāvājumiem. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes profesore, Dr. oec. Margarita Dunska uzskata, ka šīs respondentu atbildes labi raksturo kopējo situāciju darba tirgū un ekonomikā kopumā. «Cilvēkus mazāk uztrauc nodarbinātības (bezdarba) problēmas, salīdzinot ar darba samaksas līmeni. Šis apstāklis ir arī viens no svarīgākajiem, pieņemot lēmumu par aizbraukšanu no valsts,» portālam NRA.lv sacīja M. Dunska.
SIA EPC valdes locekle Raita Karnīte ir pārliecināta, ka vēlme saņemt lielāku algu, strādājot vienalga kādu darbu, ir ilgstošās nabadzības cena – cilvēkresursa izšķērdēšana, kas rodas darba kvalitātei neatbilstošas darba samaksas sistēmas rezultātā.
Raksturojot, cik lieliem jābūt ienākumiem uz vienu ģimenes locekli, lai pašreiz varētu iztikt, DNB Latvijas barometra respondenti minēja summas, sākot no 100 eiro un beidzot ar 7000 eiro. Visbiežākā nosauktā summa bija 500 eiro. Aptuveni 15% respondentu minējuši, ka viņi varētu iztikt ar 300 eiro mēnesī, bet gandrīz ceturtā daļa norādīja, ka viņiem iztikšanai vajadzētu lielāku summu nekā vidējā alga Latvijā, kas ir 765 eiro. DNB Latvijas barometrs secināja, ka vidējā summa, kas būtu nepieciešama vienam ģimenes loceklim, lai iztiktu, ir aptuveni 625 eiro.
Uzziņai
Minimālā iztikas summa vienam cilvēkam, eiro
2010 – 475,84
2012 – 517,23
2015 – 625,64
Avots: DNB Latvijas barometrs
VIEDOKĻI
Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs:
– Arodbiedrības Latvijā jau gandrīz desmit gadus ir uzsvērušas, ka galvenais darba tirgū ir labs atalgojums, droši darba apstākļi un savstarpējā cieņa starp darba devēju un darbinieku. Tas pamatā atbilst arī Starptautiskās Darba organizācijas propagandētajai cienīga darba idejai. Tādu vērtējumu mēs saņemam arī no tiem darbiniekiem, kas izbrauc no Latvijas strādāt uz citām valstīm. Turklāt bieži vien cieņa starp darba devēju un darbinieku tiek likta pirmajā vietā, atzīmējot, ka Latvijā tā stipri atpaliek no vēlamā. Žēl, ka aptaujātie kā vienu no labas darbavietas kritērijiem nav minējuši arodbiedrības esamību un darba koplīgumu, kas tikai liecina par to, ka patlaban darba tirgū netiek īpaši propagandēta sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības ideja, bet vairāk tiek uzsvērta iespēja nopelnīt jebkādā veidā un apstākļos. Varbūt arī tāpēc lielākā daļa aptaujāto ir gatavi strādāt mazkvalificētu darbu par augstāku samaksu, riskējot ar darba drošību, neievērojot darba aizsardzības normas un standartus.
Andris Pommers, SIA CEMEX Integrētās drošības daļas vadītājs:
– Cilvēki Latvijā ir gatavi darīt mazkvalificētu, iespējams, sev nepiemērotu un netīkamu darbu finansiālu apsvērumu dēļ, un faktiski puse darbinieku gūst veselības problēmas darbā. Domāju, ka liela darba devēju daļa attiecībā uz darbiniekiem vērtē tikai tiešo izdevumu daļu (alga, izdevumi darba drošībai), ko var viegli aprēķināt un kur var ietaupīt, savukārt darbinieku apmierinātība, labklājība un drošība tiek atstāta novārtā. Taču, taupot vienā sadaļā, neredzami pieaug citi izdevumi, ko ir grūtāk noteikt – darba ražīgums, efektivitāte, personāla mainība, slimošana u.tml. Tāpēc izdevumus darba drošībai nevajadzētu vērtēt kā zemē nomestu naudu.
Ilze Šteinfelde
