Situācija Latvijas bērnu namos ir kritiska un prasa būtiskas izmaiņas
Situācija Latvijas bērnu namos ir kritiska un prasa būtiskas izmaiņas, laužot līdzšinējo praksi un institūciju darbu pakļaujot bērna interesēm, nevis otrādi. Ņemot vērā ierēdniecības līdzšinējo pasivitāti, problēmai ir nepieciešams risinājums politiskā līmenī, uzsver Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Otrdien deputāti iepazinās ar tiesībsarga veiktās pārbaudes rezultātiem par bērnu tiesību pārkāpumiem ārpusģimenes aprūpē un kā pēc sēdes uzsvēra Laizāne, deputāti šodien varēja pārliecināties par milzīgo plaisu, kas izveidojusies starp bērnu institucionālo aprūpi “uz papīra” un to, kas daudzviet notiek reālajā dzīvē.
“No tiesībsarga ziņojuma izriet, ka ar likumiem viss ir kārtībā, bet ir sistēmiskas problēmas ar to īstenošanu dzīvē pašvaldībās un skolās. Fakti ir ļoti skaudri. Bērni ar uzvedības traucējumiem vairākus mēnešus pavada psihoneiroloģiskajās slimnīcās, lai gan viņiem nepieciešams psiholoģisks un sociāls atbalsts, nevis medikamentoza ārstēšana. Bērni ceļā no bērnu nama uz internātskolu brauc uz otru Latvijas malu, jo pašvaldībai jāpērk lētākais pakalpojums. 69 bērni bērnu namā pavadījuši vairāk par desmit gadiem, lai gan tam jābūt tikai pagaidu risinājumam, kamēr tiek atrasts bērnam piemērotāks aprūpes veids,” secina Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Kā noskaidroja deputāti, 34 pašvaldību bērnu namos uzturas 1354 bērni. No tiem internātskolas apmeklē 288 bērni, bet 372 ievietoti psihoneiroloģiskajās slimnīcās.
Kā norāda Laizāne, tiesībsarga pārbaudēs konstatētie fakti norāda gan uz speciālistu kompetences trūkumu, gan to, ka atsevišķos gadījumos pašvaldības, bērnu namu darbinieku vai skolas intereses diemžēl stāv pāri bērnu interesēm.
“Bērni kā futbola bumba ceļo starp bērnu namu, internātu un psihoneiroloģisko slimnīcu. Katrā vietā cer, ka citur viņam varēs palīdzēt labāk, bet nav neviena, kas līdz galam uzņemtos atbildību par šo cilvēku. Un beigās mēs brīnāmies, ka nākamā pietura nereti ir cietums,” pauž Laizāne.
Kā uzsver Barča, Saeimas komisijas paudušas apņemšanos cieši sekot valdības darbam pie ārpusģimenes sistēmas reformām, tādēļ labprāt deleģēs savus pārstāvjus šo jautājumu risināšanai izveidotā darba grupā. Pēc deputātu priekšlikumu apkopošanas komisijas plānojušas vērsties pie Ministru prezidentes, piedāvājot savu skatījumu par veicamajiem sistēmas pilnveidojumiem.
Vienlaikus pozitīvi vērtējama Labklājības ministrijas iniciatīva stiprināt ārpusģimenes aprūpi un pilnveidot adopcijas sistēmu, kam nākamgad kā jaunai politikas iniciatīvai būtu nepieciešami 4,7 miljoni eiro, norāda komisiju vadītājas.
