Latvijā teju 11% pieaugušo ir iegūta tikai pamatizglītība
Eiropā katram ceturtajam pieaugušajam 25-64 gadu vecumā iegūtā izglītība nav augstāka par pamatizglītību, kamēr Latvijā ar šādu izglītības līmeni ir 11% pieaugušo. Līdzīga situācija ir tādās Eiropas valstīs kā Igaunija, Somija, Norvēģija un Vācija, liecina Eiropas Komisijas (EK) ziņojums.
Kopumā Eiropā apmēram 50 miljoni cilvēku ir ieguvuši tikai pamatizglītību. Vienlaikus aptuveni 20 miljoniem pieaugušo ir tikai sākumskolas izglītība, kas Latvijā atbilst pamatizglītības pirmajam posmam. Visvairāk pieaugušo iedzīvotāju ar zemu izglītības līmeni ir Dienvideiropas valstīs.
Daudzās Eiropas valstīs zemo izglītības līmeni kompensē ar aktīvāku pieaugušo iedzīvotāju iesaisti dažādās izglītības norisēs mūža garumā, tajā skaitā profesionālās tālākizglītības pasākumos vai neformālās mācību aktivitātēs. Latvijā pieaugušo iedzīvotāju aktivitāte ir zemāka – saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā 2013. gadā mūžizglītības pasākumos iesaistījās 6,5% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 65 gadiem, iepretim 10,5% vidējam rādītājam Eiropas Savienībā. Lai sekmētu pieaugušo iedzīvotāju prasmju atbilstību mainīgajām sabiedrības un darba tirgus prasībām, Latvija ir izvirzījusi mērķi 2020. gadā mūžizglītībā iesaistīt 15% no visiem pieaugušajiem.
Viens no rādītājiem, kas raksturo pieaugušo izglītības atbilstību mūsdienu prasībām, ir iedzīvotāju informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) pielietošanas prasmes. Latvijā tās caurmērā atbilst situācijai Eiropā – ja Eiropas Savienības (ES) vidējais rādītājs ir 30%, tad Latvijā – 33%, secināts ziņojumā. Vislielākā pieaugušo proporcija, kuri nekad nav lietojuši datoru, ir Rumānijā un Bulgārijā, bet vismazākā – Luksemburgā un Ziemeļvalstīs. Kopumā gandrīz katram trešajam eiropietim ir ļoti zemas IKT pielietošanas prasmes vai to nav vispār.
Saskaņā ar Eurostat datiem, apmēram 80% pieaugušo eiropiešu, kas nepiedalās izglītošanās pasākumos, aptaujās apliecināja, ka nav arī ieinteresēti iesaistīties organizētās mācību aktivitātēs. Lai veicinātu pieaugušo iedzīvotāju interesi iesaistīties izglītībā, viņi būtu jāinformē gan par mācību iespēju piedāvājumiem, gan par ieguvumiem, ko sniedz mūžizglītība.
„Pieaugušo iesaistīšanās savu prasmju pilnveidē un jaunu kompetenču apgūšanā ir laikmeta prasība. Latvijā pieaugušajiem vecumā no 25 gadiem šo prasību varēs īstenot vieglāk, jo viņiem tiks radītas iespējas iesaistīties mūžizglītībā gan pilnveidojot savu profesionālo kompetenci, gan iesaistoties neformālās izglītības programmu apguvē. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju aktīvi tiek strādāts pie šo pasākumu plānošanas un ieviešanas,” komentē Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Zinātnes, pētniecības un inovāciju politikas atbalsta departamenta direktore Elita Zondaka.
Ziņojumā aptvertas 35 izglītības sistēmas 32 Eiropas valstīs (visās ES dalībvalstīs un Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā un Turcijā). Informācija galvenokārt iegūta no 2014. gadā veiktajām Eurydice tīkla aptaujām. Papildus Eurydice informācijai ziņojumā ietverti statistikas dati no starptautiskajām aptaujām un dati no vairāku pētniecisku projektu rezultātiem.
