Papildu līdzekļi aizsardzībai tiks rasti no budžeta ieņēmumiem
Latvijai jau šogad būtu jāmeklē iespējas, kur tēriņus mazināt, lai atrastu naudu aizsardzības budžeta palielināšanai, trešdien LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.
Ministrs norādīja, ka apdraudējums valstij šobrīd ir lielāks, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, tāpēc aizsardzības budžeta palielināšana līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ir likumsakarīgs solis.
Reirs norādīja, ka šobrīd jau ir lielāka sapratne, par to, kā tiks tērēts aizsardzības budžets :”Prioritāti gan aizsardzībai, gan iekšlietām ir nepieciešama robežu nostiprināšana un šie ir ļoti lieli līdzekļi. Skatoties uz mūsu kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju, kura iegulda papildus līdzekļus aizsardzības infrastruktūras uzlabošanai – mēs nedrīkstam atpalikt.”
“Aizsardzības budžetam no papildus esošajiem līdzekļiem būtu jānovirza nedaudz virs 250 miljoniem eiro. Pārsvarā šo līdzekļu iegūšana gulsies uz 2017. un 2018. gada budžetu, taču ja būs konkrēti piedāvājumi, tad daļu no līdzekļiem pārnesīsim arī uz 2016. gadu,” sacīja Reirs.
Uz jautājumu, no kādiem avotiem tiks ņemts nepieciešamais finansējums, ministrs norādīja, ka to noteiks ekonomikas attīstība un to pieaugums, vienlaikus noliedzot, ka algu samazinājumu varētu piedzīvot pedagogi, medicīnas nozares darbinieki un policisti.
“Pirmkārt visas politiskās partijas solīja pamatfinansējumu drošībai. Ja nebūs drošības, tad nebūs vajadzīgas skolotāju un mediķu algas. Valdība sevi ļoti atbildīgi parādīja, veidojot 2015.gada budžetu, visas nozares tika aptvertas, un tāpat valdība turpinās veidot arī 2016.gada budžetu un pieies atbildīgi šim jautājumam, meklēs, pirmkārt, finansējumu no attīstības un pārskatīs nozarēs,” sacīja finanšu ministrs.
Jau vēstīts, ka amatpersonas vienojušās par to, ka nevar gaidīt līdz 2020. gadam, lai palielinātu Latvijas aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP un to lemts palielināt līdz 2018. gadam.
