JL dod mājienus par iespējamu airBaltic valsts kapitāldaļu pārdošanu
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) atzīst, ka ir saņēmis vairākus valstij piederošo nacionālās lidsabiedrības airBaltic kapitāldaļu pirkšanas piedāvājumus, lai gan šis jautājums neesot valdības dienaskārtībā. Apvienību Vienotība veidojošais Jaunais laiks (JL) pēdējā laikā izrāda īpašu ieinteresētību ap airBaltic notiekošajās aktivitātēs.
NRA rīcībā esošā informācija liecina, ka JL augusta sākumā meklēja ieganstus, lai varētu atlaist lidsabiedrības valdi.
Augusta sākumā uzreiz, kad kļuva zināms pērn noslēgtais darījums par zīmola pārdošanu starp airBaltic un B. Flikam piederošo SIA Baltijas aviācijas sistēmas, S. Āboltiņa teica: “Šādam cilvēkam ļaut turpināt vadīt valstij piederošu uzņēmumu nozīmē ļaut graut šā uzņēmuma vērtību un prestižu. Jāvērtē nepieciešamība valsts interesēs B. Fliku atstādināt no amata.”
Iespējams, jau bija sagatavots lēmumprojekts par aviokompānijas vadības atlaišanu un potenciālo nākamo valdes locekļu iecelšanu, taču to S. Āboltiņa noliedz.
“Tās ir kārtējās fantāzijas par sarakstiem. Tāda ideja par airBaltic valsts kapitāldaļu pārdošanu nav apsvērta ne JL, ne Vienotībā. Katrā ziņā, tas, ka laikā, kad Latvijā apmēram 25 000 jauniešu ir bezdarba, airBaltic darbiniekus vervē nevis Latvijā, bet kaut kur citur, nav normāli. Tas ir stāsts par istabas tīrīšanu. It kā tīra istabu, putekļus paslaukot pagultē. Gan Dombrovska valdībai, gan Vienotībai vairāk rūp, kas notiek ar šo kompāniju, kā tā tiek apsaimniekota un kāda būs tās nākotne. Mēs tam noteikti sekosim līdzi ne tikai līdz vēlēšanām, bet arī pēc tām. B. Fliks ir sajaucis jautājumus, kas ir privāts bizness un kas ir valsts intereses,” Neatkarīgajai saka S. Āboltiņa.
Arī ekonomikas ministrs it kā raizējas par lidsabiedrības vadīšanas stilu. “Ar uzņēmumu vadīšanu un to aktīvu efektīvu pārvaldīšanu vislabāk tiek galā privātais kapitāls, kā to ne reizi vien ir pierādījusi rietumvalstu pieredze, un airBaltic gadījumā diemžēl arī mūsu pašu pieredze. Tiesa gan, pašlaik nav īstais brīdis, lai veiktu šādu darījumu,” ir pārliecināts A. Kampars. “Es gan personīgi uzskatu – un to neesmu slēpis –, ka airBaltic valstij piederošās akcijas atklāta konkursa kārtībā būtu jāpārdod privātam investoram, jo valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, it īpaši, ja tā pamatdarbība prasa apjomīgus finanšu ieguldījumus no valsts.”
Ar JL vadītās valdības svētību tikko amatā ieceltā Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāja Iveta Zalpētere atklāj, ka valdība 2008. gadā ir pieņēmusi lēmumu nenodot airBaltic privatizācijai, lai gan jau 2006. gadā trīs interesenti (SIA Impero Investments, SIA Alto un fiziska persona Oskars Galanders) uz to bija pieteikušies.
“Par atsevišķu uzņēmumu privatizācijas vai atsavināšanas lietderīgumu lemj Ministru kabinets. Konkrēti par airBaltic Ministru kabinets 2008. gada 2. jūlijā pieņēma lēmumu, ka uzņēmums nav privatizējams. Nekādu citu ierosinājumu saistībā ar uzņēmuma privatizāciju vai valsts daļas atsavināšanu nav bijis, līdz ar to tāda jautājuma dienaskārtībā pašlaik nav. To, kādus uzņēmumus būs lietderīgi paturēt valsts īpašumā, noteiks Ministru prezidenta izveidotās darba grupas par valsts funkciju auditu secinājumi. Pārējiem uzņēmumiem jāizvēlas labākais un izdevīgākais pārdošanas veids,” uzsver PA vadītāja I. Zalpētere.
Līdzīgi kā A. Kampars, arī I. Zalpētere norāda uz pārvaldības principu ievērošanu. “PA uzskata, ka valstij piederoši uzņēmumi var sekmīgi strādāt un attīstīties. Tomēr izšķirošais ir labas pārvaldības nodrošināšana, jo pretējā gadījumā pastāv risks, ka ar dažādām korporatīvām manipulācijām paslepus tiek izsaimniekoti uzņēmuma aktīvi, un beigās privatizācijai paliek tikai uzņēmuma čaula,” secina I. Zalpētere.
