Lauksaimniecība cenu kāpuma gaidās
Piena iepirkuma cenas vairs tālāk nesamazināsies, savukārt graudu cenu pieaugums ir tikai laika jautājums, uzskata Swedbank analītiķi.
Šis gads lauksaimniekiem solās būt gana sarežģīts, jo nozare joprojām cieš no Krievijas embargo un Krievijas rubļa vērtības straujā krituma. Šogad 1. aprīlī beidzas arī piena kvotēšana, kas daļai piensaimnieku dos iespēju izvērsties, bet daļu, iespējams, iedzīs bankrotā, raksta NRA.lv
«Šobrīd nozare zināmā mērā dzīvo no subsīdijām, un šim modelim nenoliedzami ir zināms risks. Kvotu perioda beigās būs tie piensaimnieki, kuri spēs pielāgoties jaunajai situācijai, un būs arī tie, kuri nespēs. Uzvarēs tas, kurš pēc iespējas efektīvāk izmantos katru savas zemes kvadrātmetru,» uzskata Swedbank Ražošanas uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītājs Edijs Kupčs. Arī Swedbank speciālists Raimonds Miltiņš, kurš ikdienā strādā ar lauksaimnieku kreditēšanu, norādīja, ka iepriekš tika intensīvi apsēklotas teles, lai tās uz 1. aprīli jau būtu slaucamas.
Latvijas piensaimniecības nozare aizvadītajā gadā pieredzējusi ievērojamu iepirkuma cenu kritumu – pat par 30% procentiem, kas bija ļoti spēcīgs trieciens visiem piensaimniekiem. Taču pēc speciālistu prognozētā, piena cena vairs nesamazināsies, un ir pirmās indikācijas, ka tā sāk pat kāpt. Tomēr arī šogad piena iepirkuma cena, pēc analītiķu prognozēm, nesasniegs iepriekšējo gadu vidējās cenas.
Savukārt graudu ražošanā situācija vērtējama kā perspektīva, jo patēriņš un ražošanas apjomi globālajā tirgū joprojām turpina augt, taču, iespējams, tas nesīs līdzi graudu cenu kāpumu. «Gaidāms, ka zemas graudu cenas negatīvi ietekmēs nākamās sezonas spēju iegādāties labāko un kvalitatīvāko izejvielu, fokusējot saimniecību operatīvo darbību uz zemāku pašizmaksas sasniegšanu. Graudu cenu pieaugums ir tikai laika jautājums, tomēr redzam, ka 2014. gada rezultāti kopumā daudziem uzņēmumiem ir zem cikla vidējā rādījuma,» sacīja E. Kupčs.
Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare joprojām ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare, kura veido 5,5% no kopējā eksporta īpatsvara. «Tomēr ārvalstu tirgu iekarošana mūsu uzņēmumiem ir samērā laikietilpīga un dārga. Tāpat redzam, ka mūsu produkti gūst atbalstu vietējā tirgū – vērojams arvien augošs patriotisms pirkt tieši Latvijā ražotus produktus. Te gan jāņem vērā, ka pirktspēja kopumā joprojām nav augusi un iedzīvotāju skaits turpina sarukt. Turklāt vietējā ražojuma produkti konkurē ar lētāku produkciju no Polijas un Lietuvas. Un visbeidzot – tā kā nozīmīgas investīcijas nozarē tuvākajos gados netiek prognozētas, visas pūles jāvelta esošo jaudu un efektivitātes palielināšanai,» skaidroja E. Kupčs.
Ilze Šteinfelde
