Ministru algas nedrīkst nepaaugstināt
Paraudzīsimies Ekonomikas ministrijas mājas lapā – tur redzam, ka ministrija atbild par vismaz 18 dažādām jomām. Starp tām atrodamas tādas valstiski izšķirošas un svarīgas jomas kā enerģētikas politika, energoefektivitāte un siltumapgāde, būvniecība, patērētāju tiesību aizstāvība, privatizācijas procesi. Ekonomikas ministram ik dienas jāpieņem lēmumi šajās nozarēs, daudzi no tiem ietekmē to, kā Latvijā dzīvos nākamās paaudzes.
Ikvienam lēmumam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, ar kuriem jāstrādā un kuriem jāskaidro konkrētās izvēles. Turklāt 2015.gada pirmajā pusgadā Latvija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, un mūsu ministri šajā pusgadā veidos visu Eiropas Savienības politiku savās atbildības jomās. Visi šie darbi ministram pašlaik jāveic par 1700 eiro mēnesī, prēmijas par labu darbu vai piemaksas par kolēģu aizvietošanu ministriem nepienākas. Ministra atbildība pašlaik ir daudz lielāka nekā ar līdzīgām kvalifikācijām privātajā sektorā strādājošo, kuru algu līmenis nereti ir trīs un pat četras reizes augstāks.
Sabiedrībā ir populārs uzskats – ministri un deputāti tikai sēž mīkstos krēslos, saņem lielas algas un neko nedara, kamēr “tauta slīgst nabadzībā”. Jā, Latvijā sabiedrības nevienlīdzība ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, nabadzības riskam pakļautas daudzas ģimenes, kurās aug bērni, minimālās algas saņēmējiem nereti ir izdevīgāk turpināt saņemt pabalstus, nekā būt darba tirgū. Katrai no šīm problēmām ir risinājumi, kuri nav nekādas brīnumnūjiņas, bet gudri veidotas politikas rezultātā ir iespējami.
Pat, ja visiem pašreizējiem 13 Ministru kabineta locekļiem pašreizējās algas atņemtu pilnībā, tas budžetā ietaupītu vien 400 tūkstošus eiro, kas neko nedotu minēto problēmu risināšanai, jo no šī ietaupījuma, piemēram, katram Latvijas pensionāram sanāktu vien 6 papildus eirocenti mēnesī.
Asā diskusijā par ministru algu paaugstināšanu kāds diskutētājs rakstīja: “Ja vēlme ir ļaut visām medmāsām aizbraukt, ministriem var nemaksāt vispār”. Mans priekšlikums palielināt ministru algas par kopumā 800 eiro “uz rokas” nenodrošinās to, ka rīt uz pusdienlaiku mums būs tikai profesionāli, drosmīgi un izcili ministri, kas gudri vadīs savas nozares pretī nākotnes izaicinājumiem. Tomēr tas palielinās iespēju ministru atbildību atbilstoši atalgot un dos cerību, ka, apstiprinot amatā ministrus, mēs apstiprināsim nozares stratēģiskos vadītājus, kas spēs tālredzīgi ieskatīties nākotnē un jau šodien veikt nepieciešamos soļus, jo “pastāvēs, kas pārmainīsies”.
Pat palielinot minitru algas par minētajiem 800 eiro “uz rokas”, ministru atalgojums tikai pietuvotos, bet nesasniegtu ministru atalgojuma līmeni Lietuvā un Igaunijā. Pirms Lietuva kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti 2013.gadā, tieši Lietuvas prezidente Graibauskaite uzstāja, ka visiem Lietuvas ministriem lieliski jāpārvalda angļu valoda un tiem nepieciešams adekvāts atalgojums.
Visbeidzot, pašreizējā Ministru prezidenta atbildība nav samērojama ar šābrīža Ministru prezidenta atalgojumu – 1900 eiro mēnesī “uz rokas” jeb 2770 pirms nodokļu nomaksas. Uz premjera pleciem gulstas visa politiskā procesa un nozaru politikas veidošana un skaidrošana, Ministru prezidents ir nemitīgā mediju starmešu gaismā. Sabiedrība sagaida, ka tieši Ministru prezidents vienmēr no agra rīta līdz vēlam vakaram būs augstākajā kompetences, domas un runas skaidrības, izskata līmenī, turklāt spējīgs Latviju cienīgi pārstāvēt starptautiski.
Ne Ministru prezidents, ne ministri nesaņem atlīdzību par darbu vēlās vakara stundās, brīvdienās un svētku dienās. Salīdzinājumam, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs saskaņā ar 2013. gada amatpersonas deklarāciju mēnesī saņēma vairāk nekā divas reizes lielāku atalgojumu par Ministru prezidentu, tas ir, ap 6200 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Mīļā miera labad ministru algas varētu atstāt, kādas tās ir, bet Latvijas nākotnes vārdā – tās jāpaaugstina.
