Veselībai grib naudu no sociālā budžeta
Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē atbalstīts visnotaļ pārsteidzošs priekšlikums – veselības aprūpi līdzfinansēt no sociālās apdrošināšanas budžeta, sākotnēji no tā paņemot pusprocentu sociālo iemaksu, bet turpmākajos gados jau divus līdz trīs procentus.
Sociālās apdrošināšanas budžets ir viens no speciālajiem budžetiem, kurā nonāk iedzīvotāju veiktās sociālās iemaksas. Sociālās iemaksas sadalās procentuāli pa vairākiem speciālajiem budžetiem, piemēram, 25,16 procentu nonāk pensiju speciālajā budžetā, 1,17 procentu – vecāku apdrošināšanai, 3,21 procents – invaliditātes apdrošināšanai un citiem. Krīzes laikā dramatiski nokritās budžeta ieņēmumi, jo samazinājās algas un sociāli apdrošināto personu – nodokļu maksātāju – skaits. Budžeta deficīts tika segts no iepriekšējos gados veiktā uzkrājuma. Pašlaik situācija sociālajā budžetā uzlabojas, saskaņā ar Labklājības ministrijas prognozēm gada beigās ieņēmumi izdevumus varētu pārsniegt par 132 miljoniem eiro.
Veselības nozares darba grupa nākusi klajā ar piedāvājumu veidot jauktu veselības aprūpes finansēšanas modeli – veselības aprūpi finansēt no valsts budžeta un iedzīvotāju veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tas ir visai negaidīts priekšlikums, kas plašāk politiski nav apspriests. Ceturtdien par šādu ierosinājumu pastāstīja darba grupas vadītāja Ilze Viņķele (Vienotība). Tad sociālo iemaksu veicējiem būtu nodrošināta veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana pēc veselības apdrošināšanas principa, bet netiktu palielināts kopējais nodokļu apjoms. Darba grupas piedāvājums paredz sākt šā modeļa ieviešanu jau no 2015. gada, paredzot katru gadu palielināt veselības aprūpei novirzāmo finansējuma daļu pa aptuveni 0,5 procentpunktiem no šobrīd noteiktā valsts sociālo iemaksu apjoma, piecu gadu laikā sasniedzot 2,5 līdz trīs procentus no iemaksu apjoma. Darba grupa arī izrēķinājusi, ka jau 2015. gadā papildus veselības aprūpes budžetā tie būtu vairāk nekā 30 miljoni eiro, bet pēcāk – pat vairāk nekā simts miljoni eiro. I. Viņķele gan apliecināja, ka vienlaikus būtu jāparedz arī pakāpenisks valsts budžeta dotācijas palielinājums veselības aprūpes nozarei, jo kopējās nozares vajadzības ir ievērojami lielākas.
«Pieklājības pēc šādu tik svarīgu jautājumu vismaz varēja apspriest ar Labklājības ministrijas ekspertiem,» NRA.lv ceturtdienas vakarā atzina labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), atzīstot, ka ideja par šādu reformu ar viņu nav apspriesta. Sarunā ministrs pauda neizpratni, kāpēc, risinot veselības aprūpes budžeta problēmas, jāupurē sociālais budžets, kurš veidojas no iedzīvotāju veiktajām sociālajām iemaksām konkrētiem sociālās apdrošināšanas veidiem un kurš tikko pēc krīzes ir sācis atjaunoties. «Pilnīgi aplams risinājums, tas ir kā ar cirvi pa pulksteņa mehānismu,» ministrs neslēpa sašutumu. U. Augulis piekrīt, ka veselības aprūpes budžetam ir jāatrod pienācīgs finansējuma avots, bet vienkārši paņemt no sociālā budžeta, kurš darbojas ar citiem mērķiem, un, neko neizvērtējot, pārlikt citā budžetā, kuram trūkst, ir bezatbildība. Viņaprāt, tā nav nejaušība, jo sociālais budžets ir sakārtota sistēma, un tāpēc ir vēlme iet vienkāršāko ceļu, pārdalot no tā naudu. Viņš arī redz pretrunu – iepriekš politiski bija grūti vienoties par pensiju indeksāciju – cik lielā mērā indeksēt pensijas, lai sociālais budžets to varētu pacelt, bet tagad, izrādās, vienkārši var pāris procentus noņemt nost. Ja arī pusprocents vai procents izklausās kā sīkums, attiecībā uz sociālo budžetu tās ir ievērojamas summas, turklāt šie procenti ir skaidri sadalīti pa mērķiem, piemēram, ar šo pusprocentu tiek finansēta sociālā aizsardzība personām, kuras cietušas nelaimes gadījumos darbā un no arodslimībām. «Mums jādomā, kā sociālais budžets pārdzīvos nākotni, kad demogrāfiski veidosies nodokļu maksātāju bedre, tāpēc tiek veidots uzkrājums, un tāpēc daļas budžeta atdošanu veselības jomai neuzskatu par pareizu,» saka ministrs.
Neatkarīgā rakstīja, ka Saeimā tika apturēts Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas paredzēja veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sasaistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu. Viens no iebildumiem bija, ka likumprojekts neparedz nozares finansējuma avotus, bija arī iebildumi, ka veselībai atvēl vairāk no ienākuma nodokļa naudas.
Autors: Inga Paparde
