Pasažieru vilciena ķirzakas aste

Ķirzaka, lai piemānītu savus vajātājus, pamet tiem savu asti. Tad pati var tikt cauri sveikā. Kaut ko līdzīgu nu mēs varam redzēt darbībās ap pasažieru vilcienu iepirkumu: visa sabiedrības uzmanība tiek novirzīta diskusijai par to, kā tad tiks finansēti pēdējā iepirkuma konkursa rezultāti, kuri, šķiet, beidzot apmierina nozares politisko vadību, nevis, lai izvērtētu un atskaitītos sabiedrībai par to, vai vispār šāds rezultāts tai ir pieņemams.

Ir acīmredzams – kaut kas ar konkursa rezultātiem nav kārtībā: starpības summās starp pasludināto uzvarētāju un citu pretendentu piedāvājumiem (jo, kā zināms, šis nav pirmais konkurss) sasniedz vairāk nekā simt miljonu eiro, un ir saprotams, ka šī iemesla dēļ neviens nevēlas publiski uzņemties politisko atbildību pasludināt šī konkursa (kurš aizvien vairāk izskatās pēc kārtējās afēras) rezultātu par pamatotu un sabiedrībai izdevīgu.

Cenšanās norakstīt šādu kļūmi uz pretendentu nekompetenci un nespēju kvalificēties mūsu konkursu prasībām neskan īpaši ticami, vēl jo vairāk ņemot vērā, ka pretendenti ir cienījami uzņēmumi, kas spējuši nodrošināt sekmīgu miljardiem vērtu biznesa attīstību šajā jomā.

Iespējams, tāpēc, lai nevienam nevajadzētu uzņemties nekādu atbildību, ir sagatavots šis Pasažieru vilciena (PV) valdes karuselis. Un gadījumā, ja šis teātris nav bijis iestudēts, bet notiek tā, kā tas tiek pasniegts sabiedrībai – PV valde pati negaidot ir atkāpusies, un ar stingru politisku roku nākošajā dienā ir izveidota un momentāni apstiprināta jauna kompetenta PV valde, kura ar visu tikšot skaidrībā un tāpēc ar vilcienu iepirkumu viss būs kārtībā, – tādā gadījumā jāsaka, ka Latvija vienā naktī ir principiāli mainījusies!

Vēl dienu iepriekš norisinājās vairākus mēnešus garā sāga ar veselības ministres nomaiņu, kur bija vajadzīga tikai politiskā griba, lai to atrisinātu, taču joprojām tas nav paveikts. Bet šeit – vienas dienas laikā ir nokomplektēts un apstiprināts viss valdes sastāvs! Tādēļ ticamāks šķiet cits variants – kāds mūsu priekšā spēlē kārtējo izrādi, līdzīgu tai, kādu mēs jau esam redzējuši ne reizi vien: Liepājas Metalurgs, Hipotēku un zemes banka, Parex, utt.

Tiek pasniegts, ka šis sastāvs būs kompetents un augsti profesionāls un tas uzreiz ar visu līdz šim sastrādāto būs spējīgs tikt skaidrībā. Nu, lieliski! Tikai tad uzreiz rodas pamatots jautājums – kāpēc kompetentu un profesionālu valdi nevarēja izveidot jau agrāk, lai tā no paša sākuma nodarbotos ar šo vilcienu iepirkumu? Kāpēc uzreiz netika izrādīts šis politiskais tvēriens, bet tika gaidīts, lai iepriekšējā valde pieņem kādam vajadzīgo lēmumu un tikai pēc tam tā tiek nomainīta?

Vairāk kā smaidu izraisa apgalvojums par PV valdes negaidīto atkāpšanos. Ja tā ir bijusi tik negaidīta, kādā veidā ir pagūts sagatavot jauno PV valdes sastāvu? Valdes sastāvu, kurā tagad ietilpst, piemēram, Latvijas Dzelzceļa (turpmāk – LDz) finanšu direktors.

Jebkurš, kurš ir bijis saistīts ar biznesa vadību, atzīs to par neiespējamu situāciju, kad liela, strādājoša uzņēmuma finanšu direktors, kurš veiksmīgi pilda savus pienākumus, pēkšņi, vienas dienas laikā var pamest savu amatu, bez iepriekšējas saskaņošanas ar savu uzņēmumu, un uzņēmums to akceptēs!

Turklāt aiziet uz sliktāk atalgotu amatu uz pavisam ne veiksmes stāstos ietērptu uzņēmumu, bez tālākām izaugsmes perspektīvām. Sabiedrībai būtu tiesības uzzināt, kā ir motivēta šāda savāda izvēle, kura turklāt ir veikta bez jebkādas konkursa procedūras.

Savukārt, ja ir paredzēts “pa kluso” saglabāt jaunajiem PV valdes locekļiem saistību ar iepriekšējām darba vietām, tad tas ir acīmredzams un nepieļaujams interešu konflikts, jo PV valdes locekļi vienlaikus pārstāvēs pretējas intereses būtiskos PV finansēšanas jautājumos: viens no PV valdes locekļiem ir augsts Satiksmes ministrijas (SM) ierēdnis, bet SM ir atbildīgā ministrija, kurai ir jālemj par ikgadējo nepieciešamo valsts atbalsta apjomu pasažieru pārvadājumiem. Kā intereses tad pārstāvēs šis valdes loceklis, lemjot par nepieciešamo valsts atbalsta apjomu – valsts vai PV?

Tas pats attiecas arī uz apstiprinātajiem valdes locekļiem, kuri nāk no LDz, jo viena no būtiskākajām PV izdevumu sastāvdaļām ir maksa par dzelzceļa infrastruktūru, kura pieder LDz infrastruktūras uzņēmumam. Lemjot par piemērojamo infrastruktūras maksas apmēru PV, kas tagad tiek diskutēta, – kā intereses tad tie pārstāvēs: LDz vai PV?

Un vai vispār par kompetentu un pamatotu var uzskatīt izteikto priekšlikumu – risināt visdārgākās vilciena iepirkuma iespējas finansēšanu caur infrastruktūras maksas samazināšanu? Daudzus gadus esmu nostrādājis Regulatorā un esmu bijis tas, kuram ir bijis jāpieņem lēmumi arī saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras maksas pamatotību, kad tas vēl bija Regulatora kompetencē.

Esmu pārliecināts, ka joprojām infrastruktūras maksas noteikšanas principi nav mainījušies – tai ir jābūt ekonomiski pamatotai un nediskriminējošai, un, ja tāda tā ir joprojām noteikta, tad kā gan to var kādam atsevišķam komersantam noteikt citādāku? Un uz kā rēķina? Ja šie miljoni būs jāsedz citiem komersantiem, kas arī lieto šo infrastruktūru, tad tā būs diskriminācija un konkurences kropļošana, ko likums nepieļauj.

Ja šis infrastruktūras maksas samazinājums netiks kompensēts, tad tas būs jāsedz infrastruktūras turētājam, tātad valstij, kas ir ne tikai likuma normu pārkāpums, bet arī sabiedrības maldināšana, kurai tagad tiek pasniegts, ka šī apšaubāmā konkursa rezultāti valstij nebūs papildus jāfinansē – un to nodrošinās šī jaunā PV valde!

Tādēļ, ja jaunajiem PV valdes locekļiem paliek kaut vismazākā saistība ar savu iepriekšējo darba vietu, vēl jo vairāk – ja tie plāno tajās atgriezties, kad vajadzīgie lēmumi un atzinumi būs pieņemti, tad runāt par objektīvu un neatkarīgu PV valdes darbu ir naivi vai noziedzīgi – tad šis PV valdes karuselis visdrīzāk ir tikai teātris, lai radītu iespēju leģitimizēt kādam izdevīgu lēmumu par vilcienu iepirkumu un lai galu galā neviens par to neatbildētu un visi laimīgi atgrieztos atpakaļ savās vietās ar patīkami padarīta darba sajūtu. Bet mums, pārējiem atliks tikai apmaksāt šo dārgo teātra izrādi, jo kaut kā tie miljoni taču būs jāatpelna.

Ja kādam tik tiešām rūp valsts attīstība, kādēļ gan šie miljoni nevarētu tikt samaksāti par mūsu smagās mašīnbūves atdzimšanu? Nopirkt pašiem savus Latvijā saražotos vilcienus mums izmaksātu apmēram divas reizes lētāk nekā, izmantojot šo apšaubāmo iepirkumu.

Ļoti gribētos, lai kāds beidzot atbildētu uz šiem visiem jautājumiem.