Paiders: Baltkrievijas ceļš, pārvarot krīzi

Šogad jūnijā atkal saasinājās Krievijas ekonomiskās attiecības ar kādu no bijušās PSRS valstīm. Pirms gada norisinājās Ukrainas un Krievijas gāzes karš, bet šovasar iezīmējās Baltkrievijas un Krievijas gāzes karš.

Krievijas gāzes gigants Gazprom samazināja gāzes piegādes Baltkrievijai, bet Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pavēlēja pārtraukt Krievijas gāzes tranzītu uz Eiropu. Paradoksālā kārtā tie, kas, aprakstot Ukrainas gāzes karu pirms gada, viennozīmīgi bija Ukrainas pusē un atgādināja par Krievijas impēriskumu, šogad paklusēja, kad iezīmējās līdzīgs konflikts ar Baltkrieviju.

Acīmredzot rakstīt par Baltkrieviju nav tik vienkārši kā par Ukrainas oranžajiem revolucionāriem. Latvijas publikai ir gadiem ilgi dzīta dogma par Eiropas pēdējo diktatūru. Lai gan visbiežāk tie, kas izcēlās ar Baltkrievijas zākāšanu, parasti paši nebija apskatījuši valsti, kurai tie kabināja vienu apsūdzošu birku pēc otras.

Atbilde tomēr ir vienkārša. Baltkrievija ir izvēlējusies savu valsts attīstības ceļu. Baltkrievijas prezidents saglāba valsts rūpniecības potenciālu, kas PSRS laikā pamatā bija ar militāru ievirzi. Trakākajos krīzes gados rūpnīcas turpināja strādāt un maksāja algas saviem darbiniekiem. Tolaik algas bija niecīgas, ar tām pietika tikai pārtikai un komunālajiem maksājumiem, bet tika maksātas algas (nevis bezdarba pabalsti), un rūpnīcas no militāras produkcijas pakāpeniski pielāgojās Baltkrievijas, Krievijas un ES tirgus vajadzībām. Reformas Baltkrievijā norisinājās lēnākos tempos, un joprojām, kā uzsver Baltkrievijas Republikas konsuls Latvijā Igors Nazaruks, valsts saglabā kontroli pār pārdesmit svarīgāko preču cenām.

Valsts uzņēmumi tika saglabāti un pakāpeniski ir modernizēti un sakārtoti.

Tie tagad ir gards un vēlams kumoss struktūrām, kuras specializējas lēti sagrābt valsts mantu, lai to pēc tam izdevīgi pārdotu citiem. Kā intervijā TV sabiedrībai Euronews izteicas Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, tieši Krievijas uzņēmēju vēlme par sviestmaizi sagrābt Baltkrievijas valsts uzņēmumus ir galvenais cēlonis Krievijas un Baltkrievijas nesaskaņām un arī gāzes karam.

Aleksandrs Lukašenko, veidojot jauno Baltkrievijas valsti, saglabāja ļoti daudzus elementus no PSRS laikiem. PSRS laika pieminekļi netika nojaukti – kā vēstures liecība. Tika saglabātas ideoloģijas nodaļas gan valsts iestādēs, gan arī uzņēmumos. Tikai komunistiskā ideoloģija jau sen ir aizstāta ar nu jau fundamentāli izstrādāto Baltkrievijas valsts ideoloģiju. Tā ir liela atšķirība no Latvijas. Latvijā politiķi, atjaunojot valsti, uzskatīja, ka Latvija drīkst eksistēt tāpat un ka vienīgais mērķis, kas ir jānosaka – Latvijas valstij drīkst būt pakāpeniska atteikšanās no neatkarības un suverenitātes, vispirms daļu neatkarības atdodot NATO un ES, bet tagad galvenais sapnis ir atteikties no finanšu patstāvības un iestāties eirozonā. Citi mērķi nav vajadzīgi!

Ideoloģija un tautas diplomātija

Baltkrievijas vara valsts ideoloģijas jautājumu izstrādāja rūpīgi un pamatīgi. Tagad Baltkrievijas valstij ir sava ideoloģija, kuras eksāmens ir jākārto augstskolās. Ikvienam speciālistam ir jāzina, kāds ir valsts mērķis, ka visas tautības un reliģijas ir līdztiesīgas, ka tautas labklājība un sociālā drošība ir svarīgākā vērtība, ka valsts atbalsta privātīpašumu un privātu iniciatīvu, bet valsts saglabā savas funkcijas plānot ekonomiku un noteikt tās virzienus atbilstoši sabiedrības interesēm.

Latvijas kaimiņos ikvienam valsts uzņēmumam, arī valsts masu informācijas līdzekļiem, ir jāņem vērā un jāatbalsta Baltkrievijas valsts ideoloģija. Vēlies strādāt valsts struktūrā – tev ir jāatbalsta valsts nospraustie mērķi. Nevēlies tos atbalstīt – meklē darbu citur.

Šādai autoritārai sistēmai ir pat savs šarms, salīdzinot ar valstīm, kuru ideoloģija ir kā vējrādītājs, kas ik minūti mainās atkarībā no tā, kādas ir varu ieguvušās kliķes biznesa intereses, vai no tā, kā mainās valsts lielākā sabiedrotā globālā ārpolitiskā apetīte.

Baltkrievijas sistēmu paši baltkrievi var mierīgi salīdzināt ar citu valstu noteikto kārtību. Mūsdienu pasaulē notiek nemitīga apmaiņa ar informāciju. Jebkuras oficiālas TV vai informācijas kanāla sniegtais var tikt konfrontēts ar to informācijas plūsmu, kuru sniedz internets, satelīta antena vai mobilā telefona sarunas.

Ikvienai baltkrievu ģimenei no PSRS laikiem ir radu, paziņu, draugu un dienesta biedru loks, kurš bija izkaisīts pa visu PSRS un pēc PSRS sabrukuma pamatā palika savās dzīvesvietās. Tautas diplomātija salīdzina tuvu un uzticamu cilvēku stāstus par to, kā dzīvo citur – Krievijā, Ukrainā, Tadžikijā, Latvijā vai Polijā. Tautas diplomātija atmaskos jebkurus melus oficiālajā nostājā un oficiālajā informācijas plūsmā. Tautas diplomātijas secinājumi ir skaidri. Tā pārvaldes forma ir labāka, kurā dzīvot ir labāk.

Pirms krīzes Baltkrievijas kolēģi ar apbrīnu skatījās uz Latvijas žurnālistu algām un daudzi ticēja, ka algu lielums ir Latvijas izvēlētā demokrātijas modeļa rezultāts. Ja ir tik labas algas, tad ir vērts sapņot par šāda tipa demokrātiju. Citi viedokļi tika apšaubīti. Atceros, kad 2007. gada beigās Latvijas žurnālisti tikās ar Baltkrievijas kolēģiem, tad daudzi no viņiem atteicās ticēt, ka gandrīz visi Latvijas lielāko avīžu galvenie redaktori ir apsūdzēto statusā pēc Krimināllikuma 158. vai 157. panta. Viens no Baltkrievijas opozīcijas piekritējiem pat izteica aizdomas, ka tā ir Baltkrievijas specdienestu iestudēta fikcija, lai nomelnotu patieso demokrātiju, ka visi stāstnieki par apsūdzībām ar 158. Krimināllikuma pantu ir Lukašenko aģenti.

Vēl 2008. gada nogalē daudzi no Baltkrievijas inteliģences izteicās kritiski par savas valsts pārvaldes sistēmu un raudzījās uz Latviju un Baltiju ar lielām cerībām. Tā tas bija vēl 2008. gada oktobrī. Tad sākās krīze, kas arī Baltkrievijā nebija rožaina. 2009. gadā Baltkrievijas eksporta apjomi ASV dolāru izteiksmē samazinājās gandrīz par 50%. Lai gan pēc preču apjoma samazinājums bija mazāks, bet Baltkrievijas valūtas ienākumi bija uz pusi mazāki nekā pirms gada. Baltkrievijas vadība izdarīja to, ko nevēlējas Latvijas Banka. Baltkrievija devalvēja vietējo valūtu par vairāk nekā 20%. Tas ļāva apturēt importa plūsmu un uzlabot eksportu. Līdz ar to Baltkrievija novērsa krīzi un pabeidza 2009. gadu ar 0,2% IKP pieaugumu. Savukārt bezdarbs atkal ir pietuvojies nulles līmenim.

Krīzes sekas tika proporcionāli sadalītas uz visiem. Baltkrievija ir tikpat importa atkarīga kā Latvija, un gada laika elektroenerģijas cenas pieauga par 27,8%, bet siltuma cenas par 28%, piena un gaļas cenas sakāpa par piekto daļu utt. Kopējā gada inflācija sasniedza 13%. Krīze sākās tikpat dramatiski kā pie mums, bet pašlaik Baltkrievija ir daudz labākā situācijā nekā citas valstis, īpaši jau Baltijā. Ar Latviju pat nevar salīdzināt. Pirms krīzes kā galvenie Baltkrievijas trūkumi tika saukta valsts dominēšana ekonomikā, ekonomikas plānošana un cenu daļēja regulācija. Izrādās, visi t.s. trūkumi ir Baltkrievijas lielākā priekšrocība, kas palīdzēja Baltkrievijai mazāk sāpīgi pārvarēt globālās krīzes satricinājumus. Viens no maniem vecajiem paziņām, opozīcijas žurnālists tagad 2010. gadā pat uzskatīja par vajadzīgu Latviju izlamāt: “Jūs (domāta Latvija) nogalinājāt mūsu sapni par demokrātiskām pārmaiņām. Jūs apgānījāt demokrātiju! Latvijas ekonomikas krahs ir iznīcinājis jebkuru pamatu Baltkrievijas opozīcijai.”

Tautas diplomātija ir galvenais balsts Baltkrievijas valsts politikai. Radi, paziņas no Ukrainas, Latvijas un Krievijas dzīlēm stāstīja šausmu stāstus par krīzi un krīzes sekām. Patiesie krīzes dzīves stāsti no Latvijas uz Baltkrievijas ļaudīm iedarbojas daudz labāka par jebkuru ideoloģijas cauraustu pārraidi. Latvijā ir ļoti daudz iedzīvotāju ar baltkrievu izcelsmi. Krāslavas rajonā vien baltkrievu ir 16%.

Tagad Lukašenko veras Rietumu TV kamerās un saka, lai ļauj baltkrievu tautai netraucēti veikt izvēli, ar kuru prezidentu dzīvot tālāk. Tautas diplomātija ir nostrādājusi labāk par simtiem rakstu vai radio sižetu.

Teiktais gan nenozīmē, ka Baltkrievijā nav problēmu. Ļoti daudziem, īpaši intelektuālajā sfērā nodarbinātajiem, algas ir mazas, bet inflācija ir liela, dzīvokļu cenas ir pārāk augstas utt. Tikai citviet Latvijā, Ukrainā un Krievijas mazpilsētās apstākļi ir daudz, daudz skarbāki.

Baltijas krīze skar pierobežu

Baltijas valstu krīze tieši skārusi arī Baltkrievijas pierobežu teritoriju ekonomiku. Gan Latvija, gan Lietuva ieviesa stingrus sauszemes robežas šķērsošanas noteikumus. Viens cilvēks drīkst pāri sauszemes robežai ievest tikai divas cigarešu paciņas. Uz robežas Lietuvas muita burtiski izķemmē ceļotāju bagāžu (dažiem ceļotājiem pat lika izlaist gaisu no rezerves riteņa), meklējot cigaretes un alkoholu. No Baltkrievijas puses savukārt ir stingri noteikumi, iebraucot ar vieglo auto. Šķērsojot robežu, formalitāšu kārtošana aizņems kādu stundu. Ja kaut kur kļūdīsieties un divu deklarāciju vietā aizpildīsiet tikai vienu, tad stāvēsiet rindā no jauna. Savukārt lietuvieši uz Baltkrieviju brauc pēc dīzeļdegvielas (tā ir daudz lētāka nekā ES). Degvielas uzpildes stacijā netālu no robežas, var gadīties, būs rindā jānostāv kāda stunda. Var mēģināt taupīt un iebraukt Baltkrievijā ar tukšu benzīna bāku, bet tad ir jārēķinās, ka būs jātērē daudz laika, stāvot rindās pēc degvielas pierobežu benzīntankos.

Krīze ir nomainījusi arī Baltkrievijas biznesa prioritātes. Eksports uz NVS ir mazāks par pusi no eksporta kopapjoma. Krievijas daļa Baltkrievijas eksportā ir nedaudz virs 30%. Kā paskaidroja Baltkrievijas Republikas konsuls Latvijā Igors Nazaruks, Baltkrievija faktiski ir pabeigusi savas pārtikas rūpniecības standartu pielāgošanu ES prasībām un vairs nebūs formālu šķēršļu Baltkrievijas pārtikas produkcijas eksportam uz ES. Tomēr uz daudziem kvalitatīviem baltkrievu makaroniem, čipsiem, pārslām utt. ir uzraksti tikai baltkrieviski, krieviski, ukrainiski un moldāviski, netieši liecinot par galvenajiem baltkrievu pārtikas produkcijas eksporta virzieniem.

Mans ceļojums uz Baltkrieviju sakrita ar brīdi, kad notika gatavošanās gāzes karam. Baltkrievu valdības ministri un ierēdņi bija mierīgi:ja neizdosies vienoties ar Krieviju, Baltkrievija meklēs ceļu uz Eiropas partnerību. “Mēs esam pārvarējuši krīzi labāk par citiem. Mēs esam labāk sagatavojuši ekonomiku ilgtermiņa izaicinājumiem, un mums nav vajadzības piekrist kāda cita ultimātam neatkarīgi no tā, vai ultimātu izsaka Krievija, Eiropa vai Valūtas fonds.”

Tranzītā Latviju atstumj Lietuva

Latvijai Baltkrievija ir un paliek svarīgākais tranzīta partneris. Krievija, organizējot savas valsts transporta koridorus, var izvēlēties gan ekonomiski izdevīgākos tranzīta virzienus, gan arī politiski nolemt izmantot tikai savas ostas un savus – Krievijas – kravu pārkraušanas termināļus. Krievijai ir savas ostas Baltijas, Melnajā un Barenca jūrā. Savukārt Baltkrievijai nav izejas uz jūru, un Baltkrievijai būs jāsadarbojas ar kaimiņvalstīm. Vēl pirms dažiem gadiem Latvija bija līderis, apkalpojot Baltkrievijas tranzītu, bet, īpaši pēdējā gada laikā, Lietuva ir stingri pabīdījusi Latviju malā, pārņemot Baltkrievijas tranzīta apkalpošanu. Kamēr Valdis Dombrovskis meklēja laimi Vašingtonā, Lietuva panāca, ka Klaipēda ir izvēlēta par sašķidrinātās gāzes termināļa vietu Baltkrievijas vajadzībām ar pusmiljardu dolāru lielu investīcijas apjomu.

Ja Latvija dabūtu to kravu pieaugumu, kuru no Baltkrievijas šogad ieguva Lietuva, tad krīze Latvijā jau būtu beigusies un IKP no mīnusiem pārietu uz plusiem. Tikai ir divas lielas problēmas, lai Latvija varētu pilnībā izmantot savu ģeogrāfisko stāvokli – mūsu ostu un dzelzceļa infrastruktūras iespējas. Pirmā. Latvijas valdībai ir jāpaceļ galva no Afganistānas un Vašingtonas virziena un jāsāk pirmām kārtām domāt par Latvijas (nevis Amerikas) interesēm. Ir arī otra problēma. Lietuva ieguva izrāviena iespējas, jo tirgus niša tika atbrīvota Ventspils biznesa konflikta dēļ. Ventspils biznesa savstarpējā konfliktēšana atvēra Lietuvai Baltkrieviju, un, kamēr ventspilnieki viens otram apķīlāja kravas un īpašumus, lietuvieši vienkārši sagrāba Baltkrievijas izejvielu tranzīta koridorus. Tagad pārvilināt uz savu pusi jau izstrādātas loģistikas shēmas, kurās ieguldīti miljonu desmiti, kas nostiprināti ar ilgtermiņa līgumiem, būs ļoti grūti pat tad, ja notiks brīnums un Ventspils uzņēmēju konflikts noslēgsies kaut vai ar sliktu, bet miera līgumu.

Autors: Juris Paiders / NRA.lv