autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Pedagogi lielas cerības nelolo

pedagogiJa valdība pedagogu prasībās neieklausīsies, protesta akcijas turpināsies, pieļaujot pat streika rīkošanu. Izglītības darbinieki pašlaik gaida 31. maiju, kad Izglītības un zinātnes ministrija publiskos jauno darba samaksas aprēķina modeli, lai spriestu, kā rīkoties tālāk.

Lielas ticības pozitīvām pārmaiņām gan neesot, jo aprēķini var izrādīties tie paši vēži, tikai citā kulītē.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete sola jau drīzumā publiskot jaunā algu aprēķina modeļa aprises, dodot iespēju izdebatēt visus par un pret. Nozarē strādājošie gan lielas cerības uz pozitīvām pārmaiņām nelolo, jo līdzšinējā informācija par modeļa izstrādes gaitu esot visai pretrunīga un neskaidra. Izbrīnot tas, ka šim nolūkam sasaukta tik milzīga darba grupa, lai gan patiesībā tas būtu nelielas un kompetentas ekspertu grupas pienākums. Tāpat mācot bažas, vai tikai netaps kas tāds, kas būs jāmaina atkal jau pēc dažiem gadiem. Aptaujātie NRA.lv uzsvēra: viņi noteikti neatbalstot vecā principa – Nauda seko skolēnam –saglabāšanu, tikai mazliet to pagrozot. «Esam par to, lai šis modelis tiek likvidēts un tiktu izstrādāts jauns,» uzsver Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) priekšsēdētāja p.i. Aleksandrs Dementjevs. Pašlaik esot aizdomas, ka nauda tiks tikai pārdalīta: noņemta tiem, kam ir lielākas algas, un pielikta tiem «no lejasgala».

Tukuma Raiņa ģimnāzijas direktore Gunta Aumale saka vēl skaidrāk, atmetot pat vārdu aizdomas: «31. maijā neredzēsim nekādas jaunās aprises, jo nekāda jaunā modeļa nebūs. Patiesībā būs tikai Nauda seko skolēnam apskrubināts variants.» Viņa atgādina, ka ministre mītiņā to jau skaidri likusi saprast, uzsverot, ka tuvākajā laikā pārmaiņu nebūs. Tikmēr citi, kas nezina realitāti, operējot ar Finanšu ministrijas sniegtajiem skaitļiem par 700 eiro vidējo algu, kas ir salīdzinoši nelielam pedagogu skaitam. Šādi skaitļi tikai maldina sabiedrību, tāpēc dažs labs pārmetot skolotājiem par nekaunīgumu, pieprasot pieliekumu pie jau tā solīdās summas. «Mūsu skolā šogad sāk strādāt jauns fizikas un matemātikas skolotājs – viņam alga uz papīra ir 559 eiro, bet, nomaksājot nodokļus, tā ir 390 eiro. Gribu vaicāt – vai daudzi būtu ar mieru par šādu naudu strādāt skolā? Vai galu galā pēc pieciem sešiem gadiem nebūs, kam algu maksāt?» retoriski vaicā G. Aumale. Gan viņa, gan Ventspils pilsētas arodorganizācijas vadītājs Sergejs PaipalsŠulcs ir pārliecināti, ka pedagogi pacietīgi ir gaidījuši, kad valdība atdos savulaik noņemto naudu. Šobrīd skolotājus tik izlēmīgi rīkoties spiežot izmisums, jo daudzi nesaņem pat minimālo algu vai arī strādā vairāk nekā slodzi, lai savilktu galus kopā.

Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktore Laima Grebska uzskata: ja nekas nemainīsies, jāstreiko. Kompromisa variants būtu skaidra grafika izstrādāšana, kurā pedagogi varētu redzēt, kā tiks palielināta alga – nu kaut pa 10 – 15 eiro.

Pievienot komentāru