Koledžas negrib zaudēt patstāvību

Koledžas jāintegrē augstskolās – tāds ir šā brīža Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) kurss.

Pirmais solis jau sperts: pagājušonedēļ parakstīts sadarbības memorands par Rīgas Uzņēmējdarbības koledžas iekļaušanu Banku augstskolas struktūrā. Nozares pārstāvji gan visai piesardzīgi vērtē notikušo un par integrāciju runā nelabprāt, raksta NRA.lv.

Izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete pēc memoranda parakstīšanas izteica cerību, ka «konsolidācija būs pozitīvs ieguvums abām iesaistītajām pusēm un nodrošinās augstāku zināšanu kvalitāti, izaugsmi mācībspēkiem un jaunas studiju iespējas studentiem». Banku augstskolas rektors Andris Samovičs uz notikušo arī raugās pozitīvi. Banku augstskola esot par sadarbību – gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Arī par to, ka koledžas ir jātuvina un jāintegrē augstskolās. Tomēr katrs gadījums jāskata atsevišķi, un atšķirīgus virzienus nevajadzētu apvienot. Šajā gadījumā papildu pētījumi neesot bijuši vajadzīgi, jo abas mācību iestādes esot radniecīgas. «Reorganizācijas, kas varētu tikt pabeigta nākamā gada sākumā, rezultātā izveidos Banku augstskolas aģentūru, tiks pārņemtas koledžas programmas atbilstoši augstskolā realizējamiem studiju virzieniem. Tāpat tiks pārņemta tās manta, finanses un funkcijas,» tālāko notikumu gaitu skaidro A. Samovičs, norādot, ka tas ļaus labāk izmantot abu iestāžu resursus un dos iespēju uzlabot pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības un vidējās profesionālās izglītības programmu kvalitāti.

Koledžas direktore Dzintra Gaile ir krietni vien atturīgāka. Kamēr Ministru kabinets nav pieņēmis lēmumu, viņa nevēlētos neko komentēt. «Šis dokuments ir tikai nodomu vienošanās līmenī, un nekas konkrētāk tajā nav atrunāts,» teic Dz. Gaile, nopūšoties, ka «neatkarību un patstāvību zaudēt jau nevienam negribas». Arī par koledžu integrāciju neko negribot komentēt, jo «mūsu valstī viss mainās ne pa dienām, bet stundām».

Latvijas Koledžu asociācijas valdes priekšsēdētājs un Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžas direktors Juris Gerasimovs ar IZM par integrāciju nav runājis, bet kopumā to neatbalstot. Pirms tam gan IZM darba grupa, kas izstrādājusi koledžu attīstības vīziju, spriedusi, ka varētu veidot radniecīgo koledžu apvienības. Tāds paraugs noskatīts ASV, kur savulaik pieredzes apmaiņā viesojies arī J. Gerasimovs. Pēc viņa domām, noteiktas specialitātes mācību iestādēm būtu jāpaliek kā ekselences zinātnes centriem un tās nebūtu jāapvieno. Drīzāk atbalstāms būtu modelis: vienotas atbilstošās profesionāli tehniskās vidusskolas un koledžas.

Pārsteigta par IZM jauno virzību ir Latvijas Kultūras koledžas direktore Sandra Plota, atzīstot, ka vārds integrācija skanot biedējoši, jo saistās ar identitātes zaudēšanu. Viņas vadītajai skolai esot laba sadarbība ar mākslas augstskolām, taču tas nenozīmējot, ka vajadzētu tām pievienoties. Turklāt nule Latvijas koledžas nosvinējušas savu pastāvēšanas desmitgadi.