Ar cūku mēri grib nopelnīt

Par veterināro drošību atbildīgajiem dienestiem vakar izdevās saņemt valdības jāvārdu Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumu īstenošanai robežkontroles punktos. Slimības apkarošana Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās 1,35 miljonus eiro.

Taču ar šo summu nosegti tikai 75 procenti riska, proti, novērsta iespēja, ka cūkām nāvējošo slimību Latvijā ievazās cilvēki. Tagad muitnieki un robežsargi uz Latvijas robežas pārbaudīs simtprocentīgi visu bagāžu un speciālo uzdevumu suņi izkontrolēs katru desmaizi. Taču atklāts palicis jautājums, ko darīt ar atlikušajiem 25 riska procentiem. Tos meža cūkas nodod cita citai bez cilvēku starpniecības. NRA.lv jau rakstīja, ka lietuvieši ķērušies pie meža cūku izšaušanas, maksājot medniekiem 70 eiro par vienu dzīvnieku. Tagad šādas prēmijas sagribējuši arī Latvijas mednieki. Valsts veterinārais dienests lēš, ka tām vajadzētu būt vismaz 35 eiro lielām. Mazākas summas nebūtu motivējošas, jo meža cūku Latvijā ir briesmīgi daudz. Drīz vien sasniegs 70 000, bet medību limiti tiek izmantoti knapi 60% apjomā. Tātad vajadzīgs papildu stimuls – mednieki kaut kā jāpierunā medīt.

Vakar valdībā skatītie dokumenti paredz apmaksāt tikai drošības pasākumus uz valsts robežas, arī muitnieki un robežsargi varēs piepelnīties ar virsstundām. Taču protokollēmumā ir ielikta viltīga atruna, kas uzdod Zemkopības ministrijai «sagatavot priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem meža cūku depopulācijas nodrošināšanai un tiem nepieciešamo finansējumu». Šī viltība medniekiem ļauj cerēt, ka viņi tomēr saņems nodokļu maksātāju naudu par sava iecienītā vaļasprieka piekopšanu. Ministru prezidente Laimdota Straujuma sēdes gaitā šo «nodomu» pamanīja, kaut gan Zemkopības ministrijas ierēdņi un arī ministrs Jānis Dūklavs centās neafišēt, ka pirmajam cūku drošības miljonam var sekot nākamais. «Katram taču pie šā galda ir kāds nodoms,» taisnojās ministrs. Starp abiem izvērtās amizanta tielēšanās, jo J. Dūklavs par varītēm gribēja paturēt protokollēmumā minēto punktu, savukārt L. Straujuma gribēja to izmest laukā, jo «Ministru kabinets nepiekritīs papildfinansējumam cūku šaušanai». Galu galā protokollēmums mainīts netika, taču J. Dūklavs apsolījās neprasīt naudu mednieku atalgošanai no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un, ja tomēr vajadzēs, meklēs savas ministrijas fondos.

Skaidrs, ka ar šo valdības sēdi un piešķirto naudu vēl nekas nav beidzies, jo Āfrikas cūku mēris tuvojas Latvijai, un kā atzīst valsts galvenais veterinārs Māris Balodis: «Ja mēs šo slimību dabūsim, tas būs vēl daudz dārgāk – trīs gadus nevarēsim eksportēt ne cūkas, ne cūkgaļu, ne cūkgaļas izstrādājumus uz Muitas ūnijas valstīm.»

Nozares hipotētiskais zaudējums eksporta aizlieguma gadījumā tiek lēsts vairāk nekā 13 miljonu eiro.