Izskaudīs šarlatānus psiholoģijā

Valdība izšķīrusies beidzot sākt regulēt psihologu profesionālo darbību, šādi pārtraucot situāciju, kad ar privāto praksi varēja nodarboties cilvēks bez atbilstošas izglītības.

Tiesa, neviena no ministrijām nevēlējās uzņemties šo pienākumu, un nozares reglamenta izstrādi nācās uzņemties Pārresoru koordinācijas centram. Psihologu profesionālās organizācijas šo mirkli gaidījušas jau gadiem, NRA.lv apliecināja Latvijas Psihologu biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Paleja.

Izskatot šo jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, atklājās, ka ministrijas apzinās pašreizējās kārtības trūkumus, taču neviena nevēlas uzņemties normatīvās bāzes izstrādāšanu. Sākotnēji bija paredzēts, ka nepieciešamie dokumenti līdz 1. septembrim būs jāizstrādā Labklājības un Izglītības un zinātnes ministrijām, taču abu ministriju vadītāji atteicās no šā pienākuma Labklājības ministrs Uldis Augulis uzskata, ka viņa vadītajai ministrijai nav nepieciešamo speciālistu, bet izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete skaidroja, ka viņas ministrijas uzraudzībā ir psihologu sagatavošana, nevis to darbības reglamentēšana. Rezultātā darbu līdz 1. jūnijam paveikt uzņēmās Pārresoru koordinācijas centrs.

Latvijā pašlaik nepastāv nedz brīvprātīgas, nedz obligātas sertifikācijas sistēma, līdz ar to pakalpojumu saņēmējiem nav iespējas pārliecināties un būt drošiem par pakalpojumu sniedzēju kvalifikāciju, līdz ar to psihologu sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Psiholoģe Indra Majore skaidro, ka saskaņā ar pašreizējo sistēmu privāto praksi var atvērt jebkurš cilvēks, kas ieguvis psihologa izglītību, taču neviens nekontrolē, vai iegūtā izglītība ir piemērota patstāvīgas prakses turēšanai. Piemēram, profesionālā psihologa izglītība šādas tiesības nedod.

«Lai reģistrētu privātpraksi un kļūtu par pašnodarbinātu personu, jāizņem licence, kuru izsniedz uz diploma pamata. Bet Latvijā ir pietiekami daudz psiholoģijas programmu, kas piešķir visdažādākā līmeņa diplomus. Pašlaik tā kontrole ir profesionālo organizāciju rokās, kas noteikušas, ka var praktizēt, tikai iegūstot maģistra grādu, bet ne visi indivīdi ir šādu organizāciju biedri,» stāstīja psiholoģe.

I. Majore arī skaidro, ka šis regulējums ir psihologu klientu interesēs, jo persona, kas ar nepietiekamu izglītību uzņemas sniegt psiholoģisko palīdzību, sava klienta situāciju var tikai pasliktināt.

Tādēļ, lai novērstu dažādu šarlatānu uzdošanos par kvalificētiem psihologiem, iecerēts noteikt, ka psihologam, kurš vēlas atvērt privātpraksi, ir jābūt iegūtai augstākajai izglītībai, kuras kopējais apjoms sasniedz vismaz 300 kredītpunktus. Turklāt pirms privātprakses atvēršanas jaunajam speciālistam jāiziet prakse pieredzējuša psihologa – uzraudzītāja vadībā.