Paiders: Valdībai jāslāpē Pavļuta nedarbi
Ministru prezidente Laimdota Straujuma vairs neslēpj, ka bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta neuzņemšanai jaunajā valdībā bija vairāki citi iemesli, no kuriem tikai viens bija Daniela Pavļuta atteikšanās uzņemties politisko atbildību saistībā ar Zolitūdē notikušo traģēdiju.Šonedēļ Ministru prezidente atklāti nosauca vēl vienu no Pavļuta pieļautajiem brāķa darbiem – Būvniecības likumu.
Vairākiem reformistu ministriem bija visai raksturīgi, ka viņi iesoļoja ministrijās, solot milzīgas reformas un pozitīvas pārmaiņas. Tika īstenotas plašas pašreklāmas kampaņas, lai beigu beigās kā gadījumā ar Edmundu Sprūdžu un Robertu Ķīli atklātos, ka skaļie solījumi piesedz nekompetenci, tukšumu, klaju nespēju vadīt un organizēt gan nozari, gan ministriju. Kad īlenu no maisa vairs nebija iespējams noslēpt, Roberta Ķīla sastrādāto metās minimizēt Vjačeslavs Dombrovskis, kurš, izrādās, spēja atrast kopsaucēju ar nozari un spēja atdzīvināt kuģi, kuru cits reformists tik neveikli uzsēdināja uz rifa.
Daniels Pavļuts ir cits gadījums. Šeit nav kompetences problēmu. Pilnīgi pretēji – augstas intelektuālas dotības, spēja argumentēt un diskutēt. Tikai Daniela Pavļuta izcilie intelektuālie talanti tika izmantoti, lai garantētu virspeļņu nedaudziem biznesa vampīriem, bet visiem pārējiem, lielāko daļu Latvijas uzņēmēju ieskaitot, – tikai cērpamo aitu lomu.
Būvniecības likuma straujā lobēšana atsedza, ka Pavļuta intelektuālās dotības bija komplektā ar lielu administratīvu nekompetenci. Būvniecības likumam bija jāstājas spēkā 1. februārī, bet likumu pavadošie būvnoteikumi nebija izstrādāti! Lai likums darbotos, bija jāpieņem divdesmit viens Ministru kabineta noteikums un divdesmit deviņi būvnormatīvi. Desmit dienas pirms likumam bija jāstājas spēkā, projekta līmenī bija sagatavoti tikai divpadsmit Ministru kabineta noteikumu projekti. Kad nozares pārstāvji aicināja problēmas atzīt un Būvniecības likuma spēkā stāšanās datumu pārcelt, Daniels Pavļuts un visi reformisti korī, līdz pat ministra priekšpēdējai darba dienai, atbildēja ar striktu – nē! Tagad Saeimas vairākums risina reformistu ietiepību steidzamības kārtā.
Domājams, ka vēl viens iemesls Daniela Pavļuta izstumšanā no valdības, kuru Ministru prezidente Laimdota Straujuma nenosauca, ir gaidāmais cirks elektrības apgādes sistēmā. Neatstādinot ministru un saglabājot viņa pieeju, jau tuvāko divu mēnešu laikā 850 000 mājsaimniecību būtu jānoslēdz pilnīgi jauni līgumi par elektrības piegādi. Rīgas domes neveiksmes ar nespēju raiti noorganizēt 100 000 rīdzinieka karšu noformēšanu būtu nieks, salīdzinot ar sagaidāmo jūkli, lai bez nopietnas sagatavošanās noorganizētu tik vērienīgu līgumu pārslēgšanu gandrīz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Rīdziniekiem gan, lai viņi noformētu rīdzinieku karti, bija pozitīvs stimuls – cerības tikt pie lētākas biļetes. Savukārt lielākajai daļai elektrības lietotāju jaunie – «tirgus» līgumi sola nevis ieguvumus, bet par 40% lielāku elektrības tarifu. Visi kā viens skries pārslēgt līgumus, lai dabūtu pusotras reizes lielāku tarifu!
Par šo bezkaunību jau tagad kliedz pat Vienotības līderi. Vienotības Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš intervijā Neatkarīgajai (15.01.) bija ļoti kategorisks: «Uzskatu, ka šobrīd energotirgus atvēršana ir neprāts, jo mums vēl nav tirgus, vēl neesam pilnībā fiziski integrēti Ziemeļeiropas tirgū. No brīvlaišanas jēga ir tikai tad, ja tev ir, ko ražot, kur pirkt un pārdot. Mūsu elektrības cenas Nordpool jau ir Skandināvijas līmenī, bet citviet lētāku elektrību mēs fiziski nevaram dabūt uz šejieni. Es šo lēmumu atliktu, tas ir nepareizs.»
Tagad valdībai, ekonomikas ministram Vjačeslavam Dombrovskim un Latvenergo vadībai ir ātri jāatrod risinājumi, kā minimizēt sekas, kuras radītu Daniela Pavļuta sagatavotās dzīres dažiem elektrības spekulantiem.
