Eiropas Parlamenta deputātus neuzskata par valsts amatpersonām
Eiropa tērē vairāk nekā 600 000 eiro uz vienu Eiropas Parlamenta deputātu gadā, bet kontrolē viņus krietni vājāk, nekā tas tiek darīts Latvijā.No Eiropas Parlamenta (EP) budžeta 27% ir paredzēti izdevumiem, kas saistīti ar deputātu darbības nodrošināšanu. Tas sastāda vairāk nekā 434 miljonus eiro. EP ir 766 deputāti, tātad viena deputāta vajadzībām gada laikā tiek iztērēti aptuveni 618 000 eiro no Eiropas Savienības budžeta.
Cik saņem deputāti?
EP deputātu alga kopš 2009. gada visiem parlamenta pārstāvjiem ir vienāda. 2013. gada jūnijā tā bija 7956,87 eiro pirms nodokļu nomaksas. Algu izmaksā no EP budžeta, un pēc tam, kad tiek atskaitīti ES nodokļi, tā ir 6200,72 eiro. Alga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas, un, kā rakstīts EP deputātu nolikumā, tā ir tik apjomīga, lai nodrošinātu EP deputātu neatkarību.
Alga nav vienīgais ieguvums no darbības Eiropas Parlamentā. Dāsni tiek atmaksāti deputātu ceļošanas izdevumi un ne tikai par EP sanāksmju apmeklēšanu. EP deputāti var saņemt arī izdevumu atmaksu līdz 4243 eiro gadā par citiem darba braucieniem ārpus savas dalībvalsts, kā arī 24 apmaksātus braucienus savas valsts robežās gada laikā.
Deputātiem piedaloties sanāksmēs ES teritorijā, viņiem pienākas 304 eiro dienas nauda, kas paredzēta viesnīcas, maltīšu un citu izdevumu segšanai. Ja deputāts dodas darba pienākumos ārpus ES, dienas nauda ir 152 eiro dienā, bet papildus tiek segti arī uzturēšanās izdevumi.
Bez iepriekšminētā pienākas vēl arī piemaksa par vispārējiem izdevumiem – 4299 eiro mēnesī. Vispārējos izdevumos ietilpst deputātu biroju nomas un uzturēšanas izmaksas, sakaru un pasta izdevumi, datoru un telefonu iegādes izmaksas. Turklāt EP deputātiem ir pieejami aprīkoti biroji gan Briselē, gan Strasbūrā, kur notiek EP sēdes, kā arī EP dienesta automašīnas, lai kursētu starp Strasbūtu un Briseli.
Sasniedzot 63 gadu vecumu, deputātiem ir tiesības saņemt vecuma pensiju, kā arī viņiem tiek segti 2/3 no viņu medicīnas izdevumiem.
Deputātiem strādāt palīdz pašu izvēlētu palīgu komanda. 2013. gadā katram deputātam visu ar palīgiem saistīto izmaksu segšanai pieejamā maksimālā summa bija 21 209 eiro. Taču EP deputāti vairs nedrīkst izraudzīties tuvus radiniekus par saviem darbiniekiem.
Deklarācija simboliska
Tomēr precīzi, cik katrs Latvijas EP deputāts gada laikā ir saņēmis, uzzināt nav iespējams. Lai gan EP deputāti pārstāv Latvijas valsti un viņus ievēlē Latvijas pilsoņi, uz viņiem neattiecas citām Latvijas amatpersonām saistošie ierobežojumi, starp kuriem ar savu detalizāciju izceļas amatpersonu ikgadējās ienākumu deklarācijas. Kā zināms, no šīm valsts amatpersonu deklarācijām Latvijas žurnālisti un citi interesenti regulāri pasmeļas vērtīgu informāciju, atmaskojot ne vienu vien kliedzošu interešu konfliktu.
EP deputātiem ir jāiesniedz finansiālo interešu deklarācija un tā jāpapildina vai jāatjauno 30 dienu laikā pēc tam, kad ir mainījušās to finansiālās intereses, proti, darbavietas. Taču tajā saņemtais atalgojums nav jādefinē konkrēti, bet gan plašās kategorijās – no 500 līdz 1000, no 1001 līdz 5000, no 5001 līdz 10 000 un vairāk par 10 000 eiro mēnesī. Mazāki ieņēmumi par 500 eiro mēnesī vispār nav jādeklarē. Arī dāvinājumu deklarēšana ir nepieciešama tikai tad, ja dāvana saņemta, pildot dienesta pienākumus. EP deputātu finansiālo interešu deklarācijas ir atrodamas EP mājaslapā.
Jautājot Saeimas Juridiskā departamenta vadītājam Gunāram Kusiņam par šo absurdo situāciju, kad valsts pārstāvis netiek uzskatīts par valsts amatpersonu, NRA.lv saņēma šādu atbildi: «Eiropas Parlamenta deputāti patiešām nav Latvijas valsts amatpersonas. Viņas būtu klasificējamas kaut kādā citā grupā, bet tādas citas grupas nav. Viņi ir kā Latvijas valsts pārstāvji citur. Patiesībā viņi neprezentē Latvijas valsti. Viņi ir ievēlēti Latvijā, bet lemj par Eiropu kā visu reģionu.
Interešu konflikta regulējums ir Eiropas Parlamenta jautājums vai Eiropas Komisijas amatpersonu interešu konflikta jautājums, jo šīs personas nav Latvijas amatpersonas. Pieļauju, ka tas regulējums nav tik stingrs kā Latvijā, jo mēs ar to esam ļoti izcēlušies.»
Var piepelnīties
Arī citi avoti Neatkarīgajai apstiprināja, ka Eiropā par likumdevēju interešu konfliktu novēršanu rūpējas nesalīdzināmi mazāk nekā Latvijā. Eiropas deputātiem nav tik striktu ierobežojumu arī attiecībā uz amatu savienojamību. «EP deputāta amats nav savienojams ar ES dalībvalsts valdības locekļa vai parlamenta deputāta, Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Centrālās bankas, Revīzijas palātas vai Eiropas Investīciju bankas valdes locekļa amatu. To ES iestāžu vai struktūru, kas saskaņā ar ES līgumiem izveidotas, lai pārvaldītu kopienas līdzekļus, aktīvi nodarbinātajiem ierēdņiem arī ir aizliegts būt par EP deputātiem,» skaidroja EP Informācijas biroja preses sekretāre Marta Rībele, nenoliedzot, ka EP deputātiem nav šķēršļu aktīvi nodarboties, piemēram, ar uzņēmējdarbību. Jāatgādina, ka sakarā ar likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā Saeimas deputāti savu darbību parlamentā var savienot tikai ar dažiem amatiem, kā, piemēram, pedagoga, zinātnieka, profesionāla sportista karjeru, vai kādu amatu starptautiskās organizācijās, ja to nosaka Saeimas lēmumi, starptautiskie līgumi, Ministru kabineta noteikumi vai rīkojumi.
