Iedzīvotāji balso par augstskolu apvienošanos

Nule Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskotā aptauja liecina, ka vairākums Latvijas iedzīvotāju atbalsta tās iniciēto augstskolu specializāciju un apvienošanu kā lietderīgāku valsts budžeta līdzekļu izmantojumu un starptautiskās konkurētspējas nodrošinājumu.

Augstskolu pārstāvji neiebilst pret šādu uzstādījumu, taču atzīst, ka šobrīd tas ir visai nekonkrēts. Ne tikai šajā, bet arī jautājumā par turpmāko studiju virzienu akreditāciju nezināmo ir vairāk nekā zināmo, raksta NRA.lv.

Trūkst nopietnu pētījumu

«Aptaujas publicēšana ir IZM apzināts solis, lai sabiedrībai apliecinātu, ka augstskolu centralizācija un specializācija ir nepieciešama. Bet viena lieta ir pateikt, ka, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes pamatvirziens būs medicīna, bet Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) inženierzinātnes, taču pavisam cita lieta visu pārvērst praktiskā rīcībā,» mazliet skeptiski teic Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra, piebilstot, ka tas viss nav izdarāms bez papildu finansējuma – gan no valsts budžeta, gan Eiropas Savienības fondiem. Jautājums esot arī par profesionālu un enerģisku rīcību, lai šādas reformas būtu efektīvas, un kā vislielāko problēmu šajā lietā viņš saskata argumentēta pamatojuma trūkumu.

Arī Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, kurš kopumā atbalsta specializāciju, jo pārāk liela vispārība radot precedentus studiju programmu dublēšanai, arī vērš uzmanību uz jel kādu pētījumu trūkumu šajā jomā. Tāpat neesot nekādu pierādījumu, kas apliecinātu, ko valsts iegūst no augstskolu apvienošanas vai likvidācijas. Kā piemēru gan viņš, gan J. Vētra min Policijas akadēmiju, kuru slēdza, sadalot programmas un studentus pa koledžām, izdzenājot mācībspēku un galu galā «radot īstu jezgu». Ieguvums? Nekāds, jo drošības struktūras sūdzas, ka trūkst vajadzīgo speciālistu un nav arī, kas tos sagatavotu.

Apšauba IZM modeļus

Rektoru padomes vadītājs un Daugavpils universitātes rektors Aivars Barševskis nenoliedz, ka konsolidācija varētu dot arī ieguvumus. Tā Lietuvā, Kauņā, piecas augstskolas izteikušas gatavību apvienoties zem viena vēsturiska universitātes jumta, un viņš neizslēdzot iespēju, ka arī Latvijā kas tāds varētu notikt. Taču rektors šaubās, vai īstenojams būtu IZM piedāvātais modelis, kurā Jūras akadēmija tiek pievienota RTU. «Ja augstskola spēj piesaistīt pietiekamu skaitu studentu, arī ārvalstu, un tās pakalpojumi ir kvalitatīvi, nesaprotu, kāpēc tāda iestāde būtu jālikvidē,» spriež A. Barševskis. Kā atbalstāmāku viņš un arī J. Vētra uzskata Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijai

(RPIVA) apvienošanos ar Latvijas Universitāti, jo to vairākas piedāvātās programmas tiešām pārklājas, taču A. Teikmanim arī šāds IZM piedāvājums šķiet vien neargumentēts postulāts. Pēc viņa domām, ministrija ir pārāk ieciklējusies uz skaitļiem, nepārtraukti skandinot, cik Latvijā ir daudz augstāko mācību iestāžu, pie to kopskaita pieplusējot arī privātās iestādes. Patiesībā šajā tirgū, kas jau tagad šķiet blīvs, joprojām cenšas iespraukties jaunas augstskolas. J. Vētra apstiprina, ka «rindā uz akreditāciju stāv» viena augstskola un dažas koledžas, un tas pierāda, ka tirgū vienmēr atrodas vieta jaunpienācējiem.

Akreditācijai iesaka AIP

Visai liela neskaidrība ir arī ar studiju virzienu akreditāciju. Šobrīd gan tas nav tik aktuāli, jo vairākums studiju virzienu tika novērtēti uz sešiem gadiem, vēl daļa – uz diviem, tāpēc tuvākajā laikā to akreditācija nebūs aktuāla. Saprotams, ka IZM izveidota apakšstruktūra, kas tika izveidota akreditācijas glābšanai, nevar turpināt strādāt šajā virzienā. Kā labāko iespējamo modeli augstskolu mācībspēki min AIP, kurai ir pieredze šajā darbā. IZM kā pretargumentu norāda to, ka padome nav starptautiskajā EQAR reģistrā. «Iespējams, ka Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram (AIKNC), ko dibināja IZM un piecas augstskolas, tiešām varētu pārmest zināmu atkarību no saviem izveidotājiem. Taču AIP ir gana neatkarīga struktūra, kas nav padota arī valdībai, bet tajā darbojas dažādu jomu pārstāvji. Tai ir arī vajadzīgā darba pieredze, ko pieprasa EQAR noteikumi. Ja padomei būtu jau pirms pāris gadiem piešķirts finansējums, lai iestātos starptautiskajā reģistrā, tā tur arī būtu,» spriež A. Teikmanis.