Kas īsti notika piketā pie Rīgas domes?

Pēc piketa pie Rīgas domes slimnīcā nonācis piketētājs, kas pieprasīja Nila Ušakova (SC) atkāpšanos, rokās turot plakātu, kuru no vienas puses rotāja uzraksts «Rīgas izzadzējus uz Getliņiem», savukārt otrā pusē bija attēlota PSRS un nacistiskā simbolika, kurai pāri trekniem burtiem uzrakstīts «No», vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».

Turklāt kāds raidījuma eksperiments pierāda to, ka Ušakova atbalsta pikets nav noticis bez mēra ziņas, kā viņš pats to apgalvo, raksta Apollo.lv.

Jau stundu pirms piketiem Pēterbaznīcas pakājē ieradās apsardzes firmas «Strong» auto. Uzņēmums ar plašu pieredzi jau vairākus gadus sargājot 9.maija svētkus un piepalīdzot Saskaņas piketos pie Saeimas.

Šoreiz palīgā ieradās dažāda vecuma un miesasbūves vīri, parakstīja kaut kādus papīrus un saņēma vestes un jakas ar uzrakstiem «Strong apsardze».

Kā pie domes uzrodas pirmie Ušakova aizstāvji, apsardzes firmas drēbēs ģērbtos civilistus izkārto pa Rātslaukumu.

Tikmēr citā Vecrīgas pusē ierodas vairāki mikroautobusi, kas aprīkoti ar «Rīgas kartes» e-talonu lasītājiem – tātad tie ikdienā Rīgā pārvadā pasažierus. No busiņiem atbalstītāji krāmē laukā tipogrāfijā drukātus plakātus un arī pārdesmit gaišzilibaltos Rīgas pilsētas karogus. Darbinieki noinstruēti lieki nerunāt un uz jautājumiem neatbildēt.

Uzreiz pēc piketa tiek savākti aktīvāko dalībnieku paraksti un telefona numuri, apgalvojot, ka tas tikai Ušakova atbalstam.

Pēc tam plakāti un karogi sakrauti pie domes durvīm un rūpīgi nogādāti uz busiņu, kas tos atveda.

Piketā bija redzami aptuveni 20 līdz 30 Rīgas pilsētas karogi, kas liecināja – dalībnieki un organizatori tam rūpīgi gatavojušies un saņēmuši arī atbalstu no pašvaldības iestādēm. Ušakovs gan to noliedz un apgalvo – par visu rupējušies gādīgie partijas biedri.

Žurnālisti veica nelielu eksperimentu, kur laikā secināja, ka piketā par Ušakovu izmantotos Rīgas pilsētas karogus tā vienkārši veikalā nopirkt nevar. Tie nav atrodami ne lielveikalos, ne arī daudzajos suvenīru veikalos Rīgas domes pievārtē.

Kā atklājās – dome izdevusi noteikumus, kas neļauj Rīgas pilsētas karogu ražot un izplatīt ikvienam. Lai to darītu – jāsaņem īpaša domes Simbolikas komisijas atļauja, kuru vada Ingus Vircavs, kurš vienlaikus ir arī Rīgas pilsētas būvvaldes šefs. Šobrīd atļauja ražot Rīgas karogus izdota vienam uzņēmumam SIA «Abi2».

Firma skaidro, ka kuram katram karogus netirgo. Turklāt iepriekš karogi jāpasūta. Pirms piketa pircēju pieplūdums neesot bijis. Kas ļauj secināt – karogi ņemti kur citur. Zināms, ka iepriekšējos divos gados dome rīkojusi trīs karogu iepirkumus tam iztērējot 24 559 latu.

Pašvaldības policijai par šo karogu izmantošanu jautājumi neradās. Kā skaidroja iestādes vadība – tas neesot bijis viņu uzdevums. Viņi rūpējušies par kārtību. Iebildumi, kā tā tika nodrošināta radusies pāris Ušakova pretiniekiem.

Skaļu skandālu radīja policistu grūstīšanās ar piketētājiem domes sēžu zālē. Šobrīd policija skaidro, kāpēc piketētājus domē ar savu drošības karti ielaidis kāds opozīcijas deputāts.

Savukārt Kārlim Lāriņam pikets ilga vien pāris minūtes un beidzās slimnīcā.

Kopā ar mazdēlu viņi radio dzirdējuši ziņas par piketu, sastiķējuši plakātu un abi ar velosipēdiem no Pārdaugavas devušies uz Vecrīgu.

Policisti likuši plakātu aizvākt, jo šie simboli esot aizliegti ar likumu.  Piketētājs iebildis, sākusies vārdu apmaiņa un grūstīšanās. Līdz kungs, kurš pats deviņdesmitajos bijis klāt Pašvaldības policijas izveidošanā un 23 gadus kalpo Zemessardzē ar izlauztām rokām aizrauts uz policistu busiņu. Sastādīti divi protokoli – viens par nepakļaušanos policijai un policista drēbju raustīšanu. Otrs – par neatļautas simbolikas lietošanu.

«Mani ar izlauztām rokām aizvilka tā, ka kājas, ka zemi vilkās. Un, lai viņas pa zemi nevilktos, tad es viņas pievilku sev pie vēdera. Lai man neizlauztu arī tās kājas. Iegrūda busiņā neklausoties ne uz ko un nesakot – kas un kāpēc- un kaut kur ved. Es arī pa logu lāgā neredzu. Jo tur ir viss ciet. Es tikai priekšu drusciņ redzu. Atņem man mobilo telefonu, neļauj man piezvanīt ne uz mājām, ne advokātam, nepaskaidro neko,»  stāsta Lāriņš.

Pēc ierašanās policijā viņam kļuvis slikti ar sirdi. Policisti izsaukuši mediķus.

«Pēc uzstājīgiem lūgumiem izsauca to ātro palīdzību. Un tad viņi neļāva ātrajai palīdzībai mani izklausīt. Ārsts ātrās palīdzības prasa atļauju mani noguldīt uz kušetes. Nē. Atbilde bija nē. Nu tad es tā uz krēsla atlaidos, un tad viņi man uzlika tos elektrodus un ar kardiogrammu pārbaudīja. Un konstatēja, ka jāved ir uz slimnīcu,» atceras Lāriņš.

Četras stundas slimnīcā un sirdsdarbība atkal uzlabojusies. Pēc visa pieredzētā Lāriņš uzrakstījis prasību pašvaldības policijas šefam un vairākiem domes deputātiem izvērtēt viņa aizturēšanu un sola arī vērsties tiesā.

Pašvaldības policija ir tieši pakļauta Rīgas mēram. Tās vadība noliedz, ka būtu nekārtību laikā saņēmusi tiešu Ušakova uzdevumu aizturēt kādu vai pielietot spēku. Piketētāji no sēžu zāles iznesti pēc Operatīvās vadības pārvaldes šefa Jevgeņija Platā rīkojuma, jo policija bažījās, ka domē iekļūs arī citi nekārtību rīkotāji. Policijas rīcību pret aizturēto Lāriņu izvērtēs dienesta pārbaudē.

Sociālpsihologs Reinis Lazda, vērojot Saskaņas centra līderu rīcību piketā un arī līdz tam secina, ka domē vadošā partija kļuvusi nervoza. Līdz tam neievainojamais Ušakovs, kuram radīts gluži vai rokzvaigznes tēls un slavas zenītā esošais Saskaņas centrs baidās zaudēt kontroli un vēlētāju acīs izrādīt vājuma pazīmes.

«Viņi kā partija kā organizācija nevar atļauties parādīt, ka viņi zaudē, ka viņi kaut ko neprot. Viņi ir būvējuši savu tēlu uz to, ka viņi ir labāki par visiem pārējiem. Tikai viņi nav tikuši pie varas. Un tagad atrodoties pie varas Rīgā viņiem ir svarīgi šo tēlu saglabāt,» saka Lazda.

Dažādi notikumi – sākot ar neveiksmīgo rīdzinieku kartes skandālu, beidzot ar Zolitūdes traģēdiju var radīt virkni jautājumus vēlētājiem, kas bija ieraduši par savu partijas viedokli nešaubīties. Lazda uzskata – agri vai vēlu, Saskaņas centra vēlētājs šo vilšanos piedzīvos.

«Viņi atšķiras no pārējām Latvijas partijām ar to, ka viņi visvairāk spēlē uz šo autoritārās partijas tēlu. Un līdz ar to autoritāriem režīmiem vispār ir raksturīgi tas, ka ir lēns… ilgs tas periods kamēr uzkrājas neapmierinātība ar šo spēku un tad kādā brīdī ir kāds notikums, kad šis tēls pēkšņi sāk brukt. Un sabiedrība ierauga, ka tas milzis stāv uz māla kājām. «Maximas»  notikums, es domāju, pagaidām vēl nesagāzīs SC, bet agri vai vēlu tāds notikums būs.