Latvija strauji virzās uz e-pārvaldi

Latvija šobrīd ir soli priekšā daudzām citām Eiropas Savienības valstīm vienotā digitālā tirgus izmantošanā, atzina konferences Dzīvo tiešsaistē. Likumdošana, tehnoloģijas un pielietojums dalībnieki.

Tomēr tas nenozīmē, ka šajā jomā Latvija jau visu ir sasniegusi, jo straujā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība diktē jaunus izaicinājumus valsts iestādēm un prasa nemitīgu likumdošanas pielāgošanu.

Konferenci Dzīvo tiešsaistē valsts iestāžu augstākā līmeņa vadītājiem organizēja a/s RIX Technologies sadarbībā ar VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, lai diskutētu par to, ko mūsdienās nozīmē darbs tiešsaistē, ar kādiem izaicinājumiem valsts iestādēm jāsaskaras, uzsākot darbu vienotā elektroniskā informācijas vidē, kā arī par iespējām uzlabot iedzīvotāju uzticēšanos digitālai mijiedarbībai ar valsti. Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) priekšsēdētāja Signe Bāliņa konferences dalībniekiem atgādināja, ka LIKTA ar sadarbības partneriem pērn parakstīja hartu, kurā izvirzīti tādi mērķi kā iedzīvotāju aprīkošanu ar ierīcēm, kas nodrošina epakalpojumu pieejamību, kā arī zināšanu bāzes un prasmju nostiprināšana, bez kā šo ierīču izmantošana nav iespējama. «Mēs gribam, lai Latvija būtu valsts, kurā ir viena no mūsdienīgākajām valsts pārvaldēm un lai mūsu epārvalde būtu labākā Eiropā. Tam ir visi priekšnoteikumi,» pārliecināti teica S. Bāliņa. Latvijā jau ir pieejami vienotā digitālā tirgus izmantošanai nepieciešamie trasta pakalpojumi – eID, drošs elektroniskais paraksts un tiešsaistes autentifikācijas iespējas uzticamā interneta vietnē, lietojumprogrammatūra elektronisko dokumentu apritei un piegādei, kā arī atbilstoša likumdošana.

Šādas konferences nepieciešamību akcentēja arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns, jo «tas ir viens no veidiem, kā saprast to, ko ir nepieciešams uzlabot». Ministrs uzsvēra, ka Tieslietu ministrijā strādā kompetenti cilvēki, kas ir gatavi uzklausīt un īstenot dzīvē konferencē debatētās idejas.

Elektroniska dokumentu aprite

Viens no LIKTA mērķiem, kas ietverts arī pērn parakstītajā hartā, ir panākt valsts iestādēs līdz 2017. gadam bezpapīra dokumentu apriti 90% apmērā. J. Bordāns atzina, ka šodien Latvijā jau ir izveidota normatīvā bāze, lai iedzīvotāji varētu ar valsts pārvaldi sazināties elektroniski un lai arī starp valsts pārvaldes iestādēm savstarpēja dokumentu aprite notiktu elektroniski. Tāpēc, viņaprāt, LIKTA izvirzītais mērķis ir sasniedzams. Tomēr viņš atcerējās, cik bijis pārsteigts par papīra dokumentu gūzmu ministrijā, kad viņš sāka to vadīt kā tieslietu ministrs. «Tā kā iepriekš biju strādājis kā privātpersona, kuras ienākumi ir atkarīgi arī no taupīgas saimniekošanas, centos pēc iespējas mazāk izmantot papīra dokumentus, taču, kad atnācu strādāt uz ministriju, redzēju, kā krājas papīru kalni, ar tiem bija pilnas visas atvilktnes, skapji, un daudzi no tie nebija tādi, kurus vajadzētu pārlasīt ik pa laikam. Tāpēc uzskatu, ka patiesībā daudz kas ir atkarīgs no cilvēkiem, no viņu vēlēšanās un gatavības strādāt elektroniskā vidē,» sacīja J. Bordāns.

Pagaidām tieslietās dokumentu sistēmas tiek dublētas, paralēli uzturot gan papīra, gan elektroniskos dokumentus. Taču tuvākajā laikā, pēc ministra teiktā, visas tiesu lietas, lietvedība būs elektroniski.

Kā zināms, jau sen tiek lauzti šķēpi, vai elektronisks dokuments ir vai nav akceptējams kā pierādījums. J. Bordāns uzskata, ka elektronisks dokuments daudz labāk fiksē esošo lietu stāvokli un tāpēc daudzos gadījumos tas ir labāks pierādījums nekā papīra dokuments, jo elektroniskā vidē iespējams izsekot visam dokumenta ceļam un pat tam, kas šim dokumentam ir piekļuvis. Kā piemēru viņš minēja ziņu par to, ka pēc WikiLeaks skandāla Krievijas specdienesti veikuši rakstāmmašīnu iegādes pasūtījumu.

Bezpapīra lietvedību ievieš arī VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), un, kā skaidroja LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, pašlaik jau visi organizācijas valdes sēžu protokoli tiek izpildīti un uzglabāti tikai elektroniskā formātā. Aptuveni 90% no visiem izejošiem dokumentiem LVRTC tiek parakstīti ar elektronisko parakstu. Kā zināms, LVRTC piedāvā vairākus eparaksta veidus, un viens no tiem – sertificēts virtuālais elektroniskais paraksts – ir unikāls ne tikai Baltijas, bet pat pasaules mērogā. Vismaz pēc J. Boktas rīcībā esošās informācijas, nekur citur virtuāls eparaksts netiek piedāvāts.

Sistēmas kļūst komplicētākas

Pēc a/s RIX Technologies valdes locekles Evas Butānes teiktā, datu apjoms pasaulē pieaug, un 2011. gadā datu apjoms bija sasniedzis 1,8 zetabaitus. Lai aptveru, cik daudz tas ir, E. Butāne to salīdzināja ar 86 miljardiem iPad, kas ir piepildīti ar informāciju. No šāda skaita iPad varētu izveidot 3 metru platu un 30 metru augstu sienu no Liepājas līdz Alūksnei. «Šobrīd, iespējams, datu apjoms jau ir dubultojies. Tāpēc, domājot par dokumentu vadības sistēmas veidošanu vai iegādi, jārēķinās ar pieaugošo datu apjomu un jāvērtē, kā dokumentu vadības sistēma ar to tiks galā. Ir nepieciešamas sistēmas, kas strādā ar informāciju, ļauj vadīt iestādes darbu, strukturēt biznesa procesus,» stāstīja E. Butāne.

Daļa iestāžu jau laikus par to ir domājusi. Arī Zemkopības ministrijā (ZM) un sešās tās padotības iestādēs ir ieviesta dokumentu vadības sistēma Namejs Enterprise, ko lieto vairāk nekā 110 reģionālās struktūrvienības. ZM Administratīvā departamenta direktors Rihards Kancevičs uzsvēra, ka ministrijā un tās padotības iestādēs ieviesta vienota informācijas vide, kur savstarpēji integrēta dokumentu vadības sistēma, finanšu un personālvadības sistēma un klientu vadības sistēma. Šo sistēmu lieto vairāk nekā 2600 lietotāju. Šogad vien sistēmā ir reģistrēti vairāk nekā 100 000 dokumentu un tikpat daudz uzdevumu.

R. Kancevičs neslēpa, ka jau pirms desmit gadiem ZM sāka domāt, kā padarīt ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu sistēmas savienojamas, un šis process nebija nemaz tik vienkāršs. Turklāt lielākās problēmas nebija tehnoloģiska rakstura. ZM un tās pakļautībā esošajām iestādēm ir ļoti liels struktūrvienību skaits, un tas apgrūtināja epārvaldes sistēmas ieviešanu. Taču vēl grūtāk izrādījies lauzt iesakņojušos paradumus, jo katra iestāde pati vēlējās lemt par saviem iekšējiem procesiem, tāpēc nereti nācies rast kompromisus.

ZM Administratīvā departamenta Informācijas tehnoloģiju nodaļas speciālists Toms Leikums uzskata, ka dokumentu vadības sistēmas mūsdienās vairs nav nekas unikāls, jo labi ja atradīsies pāris lielās valsts iestādes, kas dokumentus reģistrē Exel tabulā vai uzskaites žurnālā. Zemkopības ministrijā uz Namejs Enterprices bāzes ļoti aktīvi tiek strādāts, lai veidotu vienotu informatīvu telpu un lai ministrijas dokumentu vadības sistēma būtu saistīta ar citu iestāžu sistēmām.

«Pienācis laiks skatīties tālāk, lai sistēmu savietojamība būtu arī valsts līmenī. Tas, protams, būs liels izaicinājums, un mēs šo ceļu jau sākam iet,» teica T. Leikums.

Latvijas valsts arhīva direktore Māra Sprūdža savukārt atgādināja par nepieciešamību pirms epārvaldes sistēmas veidošanas jau laikus fiksēt, kuri dokumenti būs jāarhivē un cik ilgi tie būs jāglabā arhīvā. «Diemžēl saskaramies ar diametrāli pretējām situācijām, proti, daži izdomā, ka jāarhivē pilnīgi viss vai visa sistēma, savukārt citi atnes uz arhīvu izdrukātu dokumentu, kas faktiski ir kopija,» sacīja M. Sprūdža. Viņa informēja, ka pašlaik valsts iestāžu darbinieki ir spiesti visus elektroniskos dokumentus uz arhīvu nogādāt fiziskā datu nesējā. Taču no nākamā gada marta arhīvs plāno ieviest iespēju šos dokumentus iesniegt arī tiešsaistē.

Tehnoloģiju attīstība noteikumus negaida E. Butāne stāstīja, ka ANO pētījumos interneta lietotāji tiek iedalīti divās daļās – digital natives un digital immigrants, proti, tie, kuru jau piedzimuši datortehnoloģiju laikmetā, un tie, kuri dzīves laikā apguvuši tehnoloģijas. «Tas nozīme, ka pasaulē būs atšķirīgs pieprasījums pēc informācijas pasniegšanas veida – viena daļa pieprasīs arvien attīstītākas tehnoloģijas, otra – maksimāli vienkāršu pasniegšanas veidu. Tāpēc viens no svarīgiem aspektiem epārvaldes sistēmu izstrādē ir spēt sabalansēt vienkāršību, kas veicina lietojamību, un to, lai sistēma būtu pietiekami funkcionāla,» sacīja E. Butāne.

***

VIEDOKĻI

Eva Butāne, a/s RIX Technologies valdes locekle:

– Mūsu klientu veiksmīgā pieredze rāda, ka bezpapīra birojs vairs nav tikai jēdziens, uz ko tiecamies nākotnē. Daudziem tā ir ikdiena. Tomēr pasaule mainās, mainās iedzīvotāju prasības pēc epārvaldes pieejamības, mainās tehnoloģijas un līdz ar to arī iestāžu un iedzīvotāju digitālās saziņas veidi, ātrums, intensitāte. Elektroniska darba vide vairs nenozīmē tikai elektronisku dokumentu veidošanu, reģistrēšanu, arhivēšanu. Elektroniska darba vide un jēgpilna tehnoloģiju izmantošana iestādes procesu automatizācijā šodien paver daudz vairāk iespēju iestādes darba procesu uzlabošanai un pakalpojumu piegādei iedzīvotājiem.

Jānis Bordāns, tieslietu ministrs:

– Pašlaik valsts iestādes saskaras ar divu veidu izaicinājumiem – nodrošināt tehnoloģiski materiālo bāzi tam, lai tās varētu efektīvi sniegt tiešsaistes pakalpojumus iedzīvotājiem un komersantiem, un daudz komplicētāku izaicinājumu – panākt iedzīvotāju un komersantu uzticēšanos tam, ka elektroniskajā vidē dokumentiem un darījumiem ir tāds pats juridisks spēks, kā saziņai un darījumu kārtošanai klātienē vai papīra formātā.

Jānis Bokta, VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājs:

– Mūsdienās digitālā identitāte kļuvusi par neatņemamu personas un arī iestādes darbinieka identitātes sastāvdaļu, tomēr nereti iedzīvotājiem rodas jautājums, vai manai digitālajai identitātei ir robežas, vai Eiropas Savienības digitālajā telpā es tieku atpazīts un vai mani darījumi tiek atzīti par juridiski korektiem.