Baltijas jūrā šobrīd ir milzīga militāro spēku koncentrācija
Ar valstu līderu Vladimira Putina un Aleksandra Lukašenko draudzīgu pašslavināšanos noslēgušās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības Zapad2013.
Austrumeiropas valstu vidū tās izraisījušas savstarpēju slimīgu greizsirdību. Teju katra piesakās esam par krievu spēļu kariņa slepeno uzbrukuma mērķi un zvana trauksmi par pasaules nonākšanu uz aukstā kara sliekšņa – vispirms Polija, tad Lietuva un Latvija. Kritiski izteicies arī Igaunijas prezidents. Krievijas oficiālajai fabulai gana augstā politiskā līmenī tiek pausta neticība – nieka 2000 teroristu iznīcināšanā tiek iesaistīts apmēram 22 000 karavīru, tanki, raķetes, kuģi, zemūdenes un lidmašīnas. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks NRA.lv vēsta, ka no kaimiņu mācībām atgriezušos novērotāju ziņojumi apstiprina sākotnējās bažas: mācībām esot agresīvs raksturs un patiesībā austrumos tiek veiktas militāro spēku pārbīdes, kas prasa arī Latvijas aizsardzības plānu pārskatīšanu.
Drīz mainīsies lomām
Taču jau pavisam drīz neticēt Latvijas un Polijas apgalvojumiem varēs arī Krievija un Baltkrievija, jo ar tādu pašu vērienu un tikpat «nevainīgus» militārus manevrus šajā Baltijas reģionā rīkos NATO valstis, piedaloties pilnam militārās tehnikas spektram un tūkstošiem karavīru. Šā militārā pasākuma nosaukums būs Steadfast Jazz 2013 un mērķis pēc būtības tas pats, kas krievu un baltkrievu mācībās, proti, attīstīt partnervalstu armiju sadarbības spējas.
Militāro spēku koncentrācija Baltijas jūras reģionā pašlaik ir milzīga – zemūdenes, lidmašīnas, ģenerāļi. Latvijas ostās gandrīz katru mēnesi atvērtās durvis uz dažādu valstu karakuģiem formāli liecina par sirsnīgām draudzības saitēm, tomēr lielgabalu izrādīšana skolēniem nav patiesais iemesls, kādēļ armijas maina savu vienību dislokāciju. Civilajiem te paveras brīva telpa dažādām versijām, ko politiķi arī nekavējas piepildīt ar mājieniem par Krievijas vēlmi apēst Baltijas valstis. Zinātnieki tikmēr norises mūsu reģionā vērtē plašākā kontekstā un aicina neuzķerties uz populistiskām blēņām.
Ledainā ģeopolitika
Rīgas Stradiņa Universitātes Eiropas studiju fakultātes profesore un vēsturniece Ilga Kreituse, vērtējot Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Valda Zatlera nesenos izteikumus, saka: «Nevajag nodarboties ar mazohismu, no vienas puses, un nevajag slimot ar lielummāniju, no otras. ASV un Krievijas spēles varbūt arī notiek caur mums, taču mēs noteikti neesam šīs spēles stratēģiskais mērķis.»
Kā secinājuši globālo norišu lietpratēji, mērķis atrodas stipri tālāk uz ziemeļiem, un tā nosaukums ir ledus ģeopolitika. Turpinoties globālajai sasilšanai, Arktikas ledus nenovēršami kūst. Tātad drīzumā kļūs pieejamas jaunas naftas rezerves, gāze, bet, iespējams, stratēģiski vēl svarīgāks par šiem resursiem būs jaunais jūras ceļš uz austrumiem. Krietni īsāks, nekā pašlaik lietotais pa Indijas okeānu un Suecas kanālu. Turklāt arī drošāks, jo ziemeļpolā Somālijas pirāti nav manīti. Tas interesē ne vien abas kareivīgās lielvalstis Ameriku un Krieviju, bet arī Eiropas Savienību kopumā un skandināvus individuāli.
Labāk mērītos ar urbjiem
Starptautisko attiecību eksperts, politologs Kārlis Daukšts rezumē – Baltija ir kļuvusi par tādu kā bāzes reģionu izejai uz Arktiku, tāpēc ieinteresētās valstis te demonstrē savus muskuļus. Protams, Latvija varētu justies drošāk, ja valdības mērītos nevis ar savām armijām, bet naftas platformu efektivitāti un komerckuģu arktisko varēšanu. Tomēr jebkurā gadījumā – tanku stobri neesot nomērķēti uz Latviju: «Spēku koncentrācija nav patīkama, bet vispārējā politiskā situācija nedod pamatu domāt, ka varētu notikt kaut kas militāri bīstams.» Krievijas manevri tiek saskaņoti ar NATO, un stratēģiskais partneris ASV par tiem uztraucas krietni mazāk nekā austrumeiropieši. «Prezidents Obama taču skaidri pateica trim Baltijas prezidentiem – jums toni vajadzētu mīkstināt, sarunājoties ar Krieviju,» atgādina profesors K.Daukšts. Daudziem politiķiem labpatīk atsaukties uz NATO līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību, taču jāapzinās, ka tā iedarbināšana Latviju vienā mirklī pārvērstu asfaltētā laukumā militāriem mērķiem. «Dievs, nedod līdz tam nonākt. Tāpēc Latvijai jārunā diplomātijas valodā, nevis jāpiesakās par Bikforda auklu spridzekļa galā,» spriež politologs.
Situācijā, kad Baltijas jūra un debesis vai mudž no dažādu valstu kara rīkiem, Baltijas valstīm jāsaglabā maksimāla uzmanība. To uzsver mācībspēks un ārpolitikas pētnieks Jānis Kapustāns. Pēc viņa domām, par obligāta karadienesta atjaunošanu Latvijā runāt būtu pāragri (vai gluži otrādi – par vēlu), taču Zemessardzes lomu pašlaik ir vērts palielināt. Un to, ka valsts aizsardzības plānos gaidāmas izmaiņas, piektdien ministrijas atvērto durvju dienas pasākumā apstiprināja Artis Pabriks. Daudz ciešāku militāru sadarbību iecerēts esot veidot ar Lielbritāniju, nule tāpēc bija atbraucis britu aizsardzības ministrs, un, cita starpā, armija nākamgad beidzot arī tiks pie bruņutransportieriem.
