Ārsti nejūt novērtējumu valsts līmenī
Ausu, kakla un deguna ārsts Ivo Tērauds uzskata, ka valstij vairāk finansējuma būtu jānovirza reģioniem, lai pacientiem elementāras operācijas nebūtu jāveic Rīgā.
Aptauja: 35% ārstu pēdējā gada laikā krities atalgojums.
Ja dzīvē būtu vēlreiz jāizdara izvēle, par ko kļūt nākotnē, lielākā daļa ārstu izvēlētos tieši šo pašu profesiju, taču kļūt par mediķi saviem bērniem ieteiktu vairs tikai 50 procenti ārstu. Latvijas Ārstu biedrības veiktais pētījums sadarbībā ar pētījumu firmu SKDS atklāj interesantus un būtiskus faktus par ārsta profesiju Latvijā. Šonedēļ Latvijā pēc četru gadu pārtraukuma norit Latvijas ārstu kongress, uz kuru pulcējies rekordliels mediķu skaits – vairāk nekā četri tūkstoši, raksta NRA.lv.
Diemžēl daudzu ārstu atziņas par šodienas situāciju medicīnā ir skumjas, vispirms jau tāpēc, ka ārstu, medmāsu un citu ārstniecības personu prestižs esot ļoti zems un veselības nozares attīstībai netiek pievērsta pietiekama uzmanība.
Cilvēki novērtē
Pēc iedzīvotāju domām, ārsta profesija ir viena no piecām prestižākajām profesijām, taču tikai pēc advokāta, arhitekta, uzņēmēja un finansista. Diemžēl citu ārstniecības profesiju – medmāsu – aptaujātie cilvēki ierindojuši pie mazāk prestižām nodarbēm, visticamāk, ļoti zemā atalgojuma dēļ. Paši ārsti gan savas profesijas prestižu nevērtē tik augstu kā iedzīvotāji – 26 procenti iedzīvotāju atzinuši, ka ārstu profesija ir ļoti prestiža, bet tā domā tikai 11 procenti ārstu. Mediķi par absolūti prestižāko atzinuši advokāta profesiju un par tādu uzskata arī politiķa un tiesneša profesijas. Iedzīvotāji augstu novērtē ārsta (un arī medmāsas) profesiju ir arī tad, kad jautā par uzticēšanos – 79 procenti aptaujāto atzinuši, ka ārstiem var uzticēties. Puse aptaujāto ārstu atzinuši, ka ieteiktu savu profesiju bērniem, un tikai deviņi procenti skaidri zina, ka noteikti nevēlētos, lai bērni ietu viņu pēdās.
Atalgojums būtiski krities
Par kādas profesijas prestižu liecina arī tas, vai strādājošie var nopelnīt sev un savai ģimenei iztiku un kāds ir valsts atbalsts nozarei, īpaši veselības aprūpē. Aptaujā 35 procenti ārstu atzinuši, ka viņu darba samaksa pēdējā gada laikā ir samazinājusies, bet lielākajai daļai tā nav mainījusies. Tāpēc ir izskaidrojama atbilde uz jautājumu: vai jūsu darbs ārstniecības jomā tiek novērtēts, kur attiecībā par finansiālo novērtējumu 80 procenti ārstu apgalvo, ka darbs netiek pienācīgi novērtēts.
Iespēja atrast atbildes, noteikt diagnozes, būt prasmīgam izvēlētajā jomā – tie ir galvenie apstākļi, kas ārstam sniedz gandarījumu, noskaidrots aptaujā. Vēl gandarījumu dod pacientu pateicība un apziņa, ka es glābju cilvēku dzīvību. Vairākums ārstu uzskata, ka veselības aprūpes sistēmai nepieciešams lielāks finansējums, ka jāuzlabo aprūpes sistēma un menedžments, kā arī iedzīvotāju zināšanas par veselību. Jautājumā, vai valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem jāsaista ar pacientu nodokļu nomaksu, pozitīvi atbild puse aptaujāto ārstu, bet trešdaļa šim viedoklim iebilst.
Jūt izdegšanu
Zemā prestiža un zemā veselības finansējuma apstākļos 88 procenti ārstu jūt izdegšanu. «Lai gan izdegšanai var būt un arī ir daudzi un dažādi cēloņi, tomēr ārstu paustās atbildes liecina, ka visbiežāk izdegšana ir saistīta ar nemitīgajām veselības sistēmas reformām un neskaidrību par savu nākotni. Jāņem vērā arī pārlieku lielie birokrātiskie pienākumi, pārāk mazais atalgojums, pārāk daudz laika darbā un pārāk maz laika, lai papildinātu kvalifikāciju un zināšanas,» vērtējot aptaujas rezultātus saka Latvijas Ārstu biedrības vadītājs Pēteris Apinis. «Taču vairākums ārstu tomēr mīl savu profesiju. 75 procenti aptaujāto apgalvo: ja vien būtu iespējams atgriezt atpakaļ laiku līdz brīdim, kad tika pieņemts lēmums kļūt par ārstu, viņi vēlreiz izvēlētos par tādu kļūt.»
Pievēršas arī demogrāfijai
Ārstu kongress, kas notiek trīs dienas, tiek rīkots, lai dotu Latvijas medicīnas profesionāļiem iespēju runāt par Latvijas medicīnas un veselības aprūpes situāciju, problēmām un attīstību, kā arī medicīnas profesionāļu tiesībām un pienākumiem, medicīnas ētiku un citiem jautājumiem. Pirmais Pasaules latviešu ārstu kongress notika 1989. gadā un pulcēja 4500 dalībniekus. 2005. gadā pasākums ieguva savu tagadējo nosaukumu – Latvijas ārstu kongress. Šogad konferences veltītas dažādām medicīnas disciplīnām – konference Ārsts, farmaceits, pacients, zāles, Zīdaiņu veselība un dzīves kvalitāte, notiek arī traumatologu ortopēdu, rehabilitologu, ķirurgu, zobārstu, infektologu un citu speciālistu sēdes. Īpaša diskusija notiks par demogrāfijas tēmu.
