Ostu padome neatbalsta jauna maksājuma piemērošanu Latvijas ostām
Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē noraidīts priekšlikums par jauna maksājuma piemērošanu Latvijas ostām.
Reformu partijas rosināto ostu pārvalžu aplikšanu ar jaunu nodokli vai nodevu trešdien, 21.augustā, LOTLP sēdē prezentēja Ekonomikas ministrija, uzskaitot vairākus argumentus, kāpēc šāda maksājuma ieviešana trīs Latvijas lielajās ostās – Rīgā, Ventspilī un Liepājā – būtu nepieciešama, taču LOTLP locekļi to noraidīja ar pārliecinošu balsu vairākumu. Galvenie iemesli, kas tika minēti pret šo iniciatīvu, bija sagaidāmā ostu pakalpojumu sadārdzināšanās, kas novestu pie konkurētspējas mazināšanās, kā arī steiga priekšlikuma virzīšanā un racionālu, ekonomiski pamatotu aprēķinu trūkums.
Tāpat LOTLP pauda kritisku attieksmi par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido tirgus piekļuves ostas pakalpojumiem un ostas finanšu pārredzamības sistēmu, un atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto Latvijas pozīciju par šo dokumentu. Sagatavotajā pozīcijā ietvertas Latvijas ostu sektora intereses un akcentēts, ka jautājumi, kas skar Latvijas ostu attīstību un konkurētspējas celšanu, ir risināmi nacionālajā līmenī. Pretējā gadījumā tiks mazinātas iespējas Latvijā lemt par mūsu ostu attīstīšanu un izstrādāt pievilcīgākus nosacījumus kravu īpašniekiem un potenciālajiem investoriem. Kā piebilda SM Tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups, šis ir jau trešais Eiropas Komisijas (EK) mēģinājums virzīt šo regulu – abas iepriekšējās reizes Eiropas Parlaments to noraidīja.
Padome uzklausīja arī SM ziņojumu par aktuālo situāciju attiecībā uz iespēju privātajiem dzelzceļa pārvadātājiem veikt dzelzceļa tranzīta kravu pārvadājumus pārrobežu satiksmē. „Privāto dzelzceļa pārvadātāju pašu atbildība ir vienošanās ar otras valsts dzelzceļa pārvadātāju par abpusējo sadarbību,” uzsvēra SM Dzelzceļa departamenta direktora vietnieks Māris Riekstiņš, piebilstot, ka šis jautājums juridiski tiks nostiprināts arī sagatavotajā nolīgumā ar Krieviju, paredzot, ka katrai valstij var būt vairāki pārvadātāji, kas piedalās pārrobežu dzelzceļa satiksmē.
Tika apspriests arī projekts Regulai par kuģu videi draudzīgu pārstrādi un secināts, ka EK strādā pie jauna finanšu instrumenta izveides, kas paredz kuģu pārstrādi veikt videi draudzīgā, bet, līdz ar to – dārgākā veidā, tāpēc padome norādīja, ka neatbalstīs gaidāmo jaunu maksājumu ieviešanu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve ziņoja par ES emisijas kvotu tirdzniecību un Latvijas pozīciju saistībā ar CO2 kvotu trūkumu nākotnē, informējot par gaidāmajām izmaiņām saistībā ar šo kvotu bezmaksas piešķiršanu.
Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji informēja par situāciju ar muitas jomā piešķirto vienkāršoto atļauju apturēšanas un anulēšanas nosacījumu atvieglošanu. Pēc iepazīšanās ar ziņojumu LOTLP lūdza Finanšu ministriju Muitas likuma izstrādes darba grupā vienoties par kritērijiem, kā nosaka pārkāpumu muitas jomā smagumu un būtiskumu, kā arī uz nākamo LOTLP sēdi sagatavot ziņojumu par citiem priekšlikumiem, ko iesniegušas nozares asociācijas.
Sēdē ziņojumu par Rīgas brīvostas darbības izvērtējumu velkoņu pakalpojumu tirgū un attiecībā uz to pieņemtajiem lēmumiem sniedza Konkurences padome (KP). KP konstatējusi, ka Rīgas brīvosta izmanto dominējošo stāvokli velkoņu pakalpojumu tirgū, jo atrodas interešu konflikta situācijā, izdodot administratīvos aktus jomā, kurā pati ir tirgus dalībnieks. Uz to SM un Rīgas brīvosta skaidroja, ka administratīvie akti ir atcelti un faktiski interešu konflikta situācija novērsta. Tomēr LOTLP nolēma aicināt SM vēlreiz pārskatīt velkoņu pakalpojumu regulējumu Rīgas brīvostā un ziņot par to nākamajā sēdē.
LOTLP ir valdības izveidota institūcija un to vada premjers. Padome piedalās nozares politikas veidošanā, noteiktā kārtībā sniedzot priekšlikumus un atzinumus valdībai un citām institūcijām.
