Liepājas metalurgs iesniedz kreditoriem precizētu TAP plānu
AS «Liepājas metalurgs» pirmdien kreditoriem nodevis uzņēmuma valdes sagatavoto un padomes akceptēto Tiesiskās aizsardzības plānu (TAP), informē uzņēmumā.
Kā norāda uzņēmuma preses dienestā, tas faktiski ir biznesa plāns akciju sabiedrības «Liepājas metalurgs» darbības atsākšanai septembrī.
Uzņēmumā informē, ka plānā ir apkopoti restrukturizācijas principi un ieguvumi, investoru un/vai kreditoru nepieciešamie ieguldījumi darbības atjaunošanai. Tajā detalizēti un pamatoti ir atspoguļoti ražošanas un realizācijas apjomi, produkcijas pārdošanas, izejvielu t.sk. lūžņu, elektroenerģijas, elektrības un Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenas.
AS «Liepājas metalurgs» menedžments un darbinieki var ietekmēt ražošanas apjomus un pašizmaksu, kamēr to neiespaido OIK, elektroenerģijas un gāzes cenu noteikšanas politika.
AS «Liepājas metalurgs» padomes priekšsēdētājs Guntis Vilnītis paskaidroja: «TAP projektā paredzam, ka OIK paliks līdzšinējā līmenī, bet ļoti ceram, ka Latvija pievienosies Eiropas Komisijas (EK) 11.jūnijā pieņemtajam Rīcības plānam, lai palīdzētu nozarei pārvarēt aktuālas problēmas un likt pamatus konkurētspējai nākotnē. EK plāns cita starpā nosaka, ka enerģijas cenu samazināšana energoietilpīgām nozarēm atkarīga no pašām dalībvalstīm. AS «Liepājas metalurgs» cer, ka Latvijā tas tiks sadzirdēts un Valdība pieņems lēmumus, kuri dos iespēju noteikt saprātīgas cenas saviem ražotājiem, par ko vairāk teikts EK paziņojumā presei no Briseles.»
Precizētajā TAP paredzēts, atsākot darbību, samazināt administrācijas izdevumus par 35%, vienlaikus ieviešot IT sistēmas. IT sistēmas ieviešot, plānots 2014.gadā administrācijas izdevumus samazināt vēl par 20%, informē uzņēmumā.
Joprojām spēkā ir piedāvājums atbrīvoties no daļām meitas kompānijās, kas dotu vienreizējus ienākumus TAP darbības nodrošināšanas laikā pāris miljonu latu apmērā. Šie ieguldījumi bija iespējami «labajos» gados, bet no tiem jāatsakās šobrīd. Tas tieši tāpat attiecas uz sportu, sporta infrastruktūru, ko nāksies nodot pašvaldībai.
Atteikšanās no sporta jomas ļaus, AS «Liepājas metalurgs» gadā ietaupīt ap 1,3 miljonus latu. Diemžēl, turpmāk uzņēmums to vairs nevarēs atļauties, informē uzņēmumā.
Arī ar ražošanu tieši nesaistītai kustamai un nekustamai mantai ir nepieciešams atrast jaunus saimniekus. Te izmaksu ietaupījumam vajadzētu būt ap 4,3 miljoni latu.
Šobrīd akciju sabiedrības «Liepājas metalurgs» valde un padome, uzņēmumā strādājošie un liepājnieki gaida rīcību no Kreditoru kluba, no Valdības un pārējiem kreditoriem , lai tiktu saskaņots TAP un to līdz 26.augustam varētu nodot tiesai.
Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Vilnītis redz vienu skaidru izeju rūpnīcas darbības atjaunošanai: «No Kreditoru kluba un Valdības ir atkarīgs, cik reāla ir investora piesaistīšana, lai gan TAP paredz investoram juridisku drošību un ir argumentēts akciju ieguvums pret investēto summu.»
Pašmāju un ārvalstu metalurģijas nozares speciālisti t.sk. potenciālie investori ir atzinuši, ka AS «Liepājas metalurgs» ir tehnoloģiski moderns uzņēmums ar ļoti labu ģeopolitisku novietojumu, kurā, veicot restrukturizāciju, ir vērts investēt resursus, teikts paziņojumā.
«Tiesiskās aizsardzības plāna pieņemšana ir svarīga visai Latvijas tautsaimniecībai,» teicis Vilnīts.
Viņš norāda: «Svarīgi, lai turpinātu strādāt 1700 liepājnieku, lai valsts nezaudētu pārņemto kredītu no Itālijas «Uni Credit» bankas 51 miljonu latu apmērā un nezaudētu arī pārējie nodrošinātie un nenodrošinātie kreditori savus vairāku desmitu miljonu latu ieguldījumus. Tikai un vienīgi AS «Liepājas metalurgs» valdei ir pienākums, uzdevums un atbildība iesniegt kreditoriem Tiesiskās aizsardzības plānu, turklāt plāns tiek iesniegts visiem kreditoriem, ne tikai kreditoru daļu pārstāvošajai «Prudentia Advisor», kurai nav uzlikts pienākums atjaunot rūpnīcas darbību. Tiesiskās aizsardzības plāna īstenošana prasīs no valsts, no investoriem, kreditoriem, darbiniekiem saspringtu, mērķtiecīgu darbu, bet saglābs visu veidu ieguldījumus, kur turpretī bankrots radīs valstij pāri pār 100 miljonu latu zaudējumus. Nemaz jau neminot to katastrofālo sociālo situāciju, kas izveidotos Liepājā un skartu visu valsti.»
