Katrs trešais izvēlas doties ārzemju ceļojumā, nevis segt parādus
Katram trešajam ceļotājam no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta veiktā izpēte.
Institūta direktore Adriāna Kauliņa norāda, ka šie dati apstiprina – laikā nenokārtoti parādi ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums. Puse Latvijas mājsaimniecību katru gadu atrod laiku un iespēju, lai īstenotu vēlēšanos doties tuvākā vai tālākā ceļojumā, taču, izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi ceļošanai tiek rasti ne tikai no uzkrājumiem un ikmēneša ienākumiem, bet arī uz laicīgi nenokārtotu saistību rēķina.
«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts aptaujāja vairāk nekā 500 respondentu, ka šogad bija devušies vai plānoja doties salīdzinoši dārgākos ceļojumos uz ārzemēm, kuru laikā Latvijas iedzīvotāji iztērē vidēji desmit reizes lielāku summu nekā vietējā ceļojumā, kā to apliecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kā ceļojuma finansējuma avoti visbiežāk tika nosaukti ikmēneša ienākumi, tostarp alga un atvaļinājuma nauda (48% aptaujāto), kā arī uzkrājumi (40%). Tikmēr seši procenti ceļojumam vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas vai pērk ceļojumu uz nomaksu.
Vienlaikus trešā daļa aptaujāto ceļotāju norāda, ka viņu bilancē ir laicīgi nenokārtotas parādsaistības – kavēti kredītmaksājumi, komunālie maksājumi, parādi radiem un draugiem.
Šādas mājsaimniecības ir ar dažādiem ienākumu līmeņiem, bet visbiežāk sastāv no diviem līdz trim cilvēkiem (20-33 gadus veci dzīvesbiedri un bērns) un to ienākumi ir 300-500 latu uz ģimenes locekli mēnesī. Ceļotājiem ar parādiem visbiežāk ir kredītmaksājumu parādi (46%), kā arī parādi radiem un draugiem (34%), 14% ir pat vairāk par vienu parādu.
Turklāt pieci procenti mājsaimniecību šādā situācijā nekavējās noslogot savu ģimenes budžetu ar vēl vienu jaunu kredītsaistību – pašam ceļojumam domātu.
«Fakts, ka nesamaksāti parādi ir cilvēkiem, kas tajā pašā laikā var atļauties salīdzinoši dārgas izklaides, apliecina – nenokārtotas saistības ne vienmēr ir naudas trūkuma jautājums, nereti tā ir cilvēku izvēle par labu patīkamajam, nevis pienākumam veikt obligātos maksājumus», secina Kauliņa.
«Savas naudas plānošana un izdevumu prioritātes noteikšana ir vienlīdz liels izaicinājums gan trūcīgiem, gan turīgiem, tikai katram savā mērogā. Nenokārtotām kredītsaistībām vai komunālajiem maksājumiem noteikti būtu jāpiešķir augstāka prioritāte ģimenes izdevumu sarakstā nekā ceļojumam jeb izklaidei, rēķinoties ar iespējamajām negatīvajām sekām. Arī jūsu draugs diez vai būtu priecīgs, uzzinot, ka tā vietā, lai viņam atdotu parādu, jūs izvēlaties aizceļot uz kādu eksotisku dienvidu valsti,» pauž Kauliņa.
Mājsaimniecību izdevumi ceļojumiem ir cieši saistīti ar mājsaimniecību ienākumu līmeni – tam augot, aug to mājsaimniecību skaits, kas atļaujas tērēt arī ceļojumiem.
Saskaņā ar CSP datiem, ārzemju ceļojumos iztērētās summas ir vidēji 239 latu personai viena vairāku dienu ilga ārzemju ceļojuma laikā. Savu ārzemju ceļojumu no ikmēneša ienākumiem vien ir spējīgi finansēt 38% aptaujāto.
«Tas ir ievērojams rādītājs, ņemot vērā, ka ārzemju ceļojumos iztērētās summas nav mazas, un apliecina šīs iedzīvotāju kategorijas turību», atzīst Kauliņa un turpina: «Taču finanses šeit iet roku rokā ar motivāciju – ceļotāju vidū uzkrājumus veido 71%, kas ir dubulti liels rādītājs kā sabiedrībā kopumā. Ceļojums ir labs finanšu mērķis un, kā zināms, motivācija ir galvenais panākumu kaldinātājs, kad runa ir par naudas krāšanu.»
29% aptaujāto ceļotāju savu ceļojumu finansē tikai no uzkrājumiem. Aprēķini rāda, ka mājsaimniecība, kurā ir divi strādājošie, kas saņem vidējo bruto algu valstī, kā arī divi bērni līdz 15 gadu vecumam, gada laikā varētu sakrāt naudu ģimenes ceļojumam, katru mēnesi šim mērķim novirzot 40 latu jeb sešus procentus no saviem ikmēneša neto ienākumiem.
Aptauja par ceļojumiem un to finansēšanas veidiem norisinājās šī gada jūnijā, internetā aptaujājot vairāk nekā 500 respondentu vecumā no 15 līdz 70 gadiem.
