97% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība pieaugusi

Baltijas iedzīvotāju uzskati par nabadzības izplatību viņu valstī pārsniedz vidējos ES rādītājus – ja vidēji ES nabadzību par kopumā izplatītu (ļoti izplatītu vai diezgan izplatītu) parādību uzskata 73% iedzīvotāju, tad Lietuvā šis rādītājs ir 79%, bet Latvijā – 89%. Turklāt Latvijā 42% iedzīvotāju ir atzinuši par ļoti izplatītu. (Igaunijā kopējais rādītājs neatšķiras no vidējā rādītāja ES).

Jāpiebilst, ka iedzīvotājiem ir bijis arī ļoti kritisks viedoklis par situācijas izmaiņām. Lai arī ES vidēji valda priekšstats par to, ka nabadzības līmenis ir pieaudzis (84%), tad Igaunijā šis rādītājs ir 87%, Lietuvā – 90%, bet Latvija arī šajā jomā ir pēdējā vietā – to, ka nabadzības līmenis pēdējo 3 gadu laikā ir pieaudzis, uzskata 97% iedzīvotāju, t.sk. 62% pieaugumu ir atzinuši par „ļoti lielu”.

Novērtējot savas mājsaimniecības situāciju, vidēji 20% ES iedzīvotāju ir atzinuši sevi par nabadzīgiem. Interesanti, ka šajā ziņā Baltijas valstu iedzīvotāju vērtējums ir tuvs vidējiem rādītājiem un arī savstarpēji – Lietuvā 26% uzskata, ka viņi ir nabadzīgi, Latvijā – 25%, bet Igaunijā – 24% (viskritiskāk šajā ziņā bija noskaņoti Bulgārijas (60%), Ungārijas (48%) un Portugāles (41%) iedzīvotāji, kamēr Nīderlandē un Luksemburgā to atzīst attiecīgi 8% un 9%.

Subjektīvā izstumtības sajūta Baltijas valstu iedzīvotājiem ir zemāka nekā ES iedzīvotājiem kopumā (15%): Latvijā 13% domā, ka ir atstāts ārpus sabiedrības, Lietuvā – 11%, bet Igaunijā – 10%. Vissliktāk šajā ziņā jūtas Čehijas (36%), Bulgārijas (30%) un Austrijas (26%) iedzīvotāji.