Iekasētu vairāk nekā 500 tūkstošus latu gadā; AKKA/LAA nemierā
Ar jauno datu nesēju atlīdzības kārtību gadā iekasētu vairāk nekā pusmiljonu latu, kas būtu trīs reizes vairāk nekā pašlaik.
Tā liecina Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) aplēses. Līdzīgu viedokli DB sniedz ELKO Grupa Baltijas reģionālais direktors Guntis Tomsons: «Pieļauju, ka nesēju atlīdzības iekasētais apjoms varētu pārsniegt 0,5 milj. Ls gadā, kas jebkurā gadījumā ir ievērojami vairāk, nekā to iekasē Igaunijā un Lietuvā. Tas nozīmē, ka Latvijas patērētājs maksās dārgāk par apliktajām iekārtām un nesējiem kā patērētājs blakus valstīs, lai gan pirktspēja Latvijas iedzīvotājiem nav lielāka.»
Jāatgādina, ka Latvijā kā datu nesēja atlīdzība pērn iekasēti 160,9 tūkst. Ls, kamēr Igaunijā 46 tūkst. eiro (32,3 tūkst. Ls), bet Lietuvā – 123,7 tūkst. liti (25,2 tūkst. Ls). Kultūras ministrija (KM) no savas puses plāno virzīt izmaiņas likumdošanā, lai noteiktu, ka datu nesēja atlīdzība Latvijā būtu jāmaksā par visa veida CD un DVD diskiem, USB zibatmiņām un personāliem datoriem. «No ar nodevu apliekamo datortehnikas iekārtu saraksta noteikti vajadzētu svītrot profesionāli biznesam paredzētos portatīvos datorus, serveru sistēmas un terminālos datorus. Nozare vienmēr pielāgojas šādiem vai citādiem lēmumiem, bet būtiski būtu uzsvērt to, ka tuvredzīgi lēmumi kropļo un bremzē nozares attīstību un kopumā vājina konkurētspēju gan iekšējos, gan ārējos tirgos,» turpināja G. Tomsons. Turklāt, ja šobrīd nesēja atlīdzība tiek iekasēta kā fiksēta samaksa par vienu vienību, tad KM piedāvā šo atlīdzību noteikt kā procentuālu likmi no nesēju un iekārtu pirmās pārdošanas cenas Latvijā. Procentuālo likmju lielums varētu būt 6% par CD un DVD diskiem, 4% par USB zibatmiņām un 1% par datoriem, raksta DB.LV.
AKKA/LAA nepiekrīt KM paziņojumam, ka, veidojot nesēju sarakstu MK noteikumos, ņemtas vērā darba grupā pārstāvēto sabiedrības grupu intereses. «Proti, saskaņā ar KM pētījuma rezultātiem tiesību īpašniekiem no privātas kopēšanas tiek radīti 3,3 milj. Ls zaudējumu, savukārt KM piedāvātie grozījumi nodrošinātu viņiem tikai 10% no nesēju atlīdzības,» turpināja AKKA/LAA. Biedrība atzīmē, ka KM pētījumā kā otrais izmantotākais rīks darbu kopēšanai ir mobilais telefons, bet visizmantotākais – datora cietais disks, kuru var iegādāties arī atsevišķi, bet ne viens, ne otrs nav iekļauts nesēju sarakstā. Jau vēstīts, ka AKKA/LAA rosināja, lai ar datu nesēja atlīdzību Latvijā tiktu aplikti visi iespējamie datu nesēji, piemēram, mobilie telefoni, cietie diski utt. Atlīdzības artava tika piedāvāta no 0,5 – 3 Ls.
