BALTA: būvniecības attīstība sekmē īpašumu apdrošināšanu
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, pēc ilgstošas stagnācijas būvniecība Latvijā ir atdzīvojusies, un, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu, šī gada pirmajos sešos mēnešos tā uzrāda jau 25% pieaugumu, kļūstot par visstraujāk augošo nozari.
Izaugsme ietekmējusi arī apdrošinātājus – Latvijā lielākā apdrošinātāja BALTA (RSA Grupa) 2012.gada pirmajā pusē no jauna noslēgto darījumu skaits īpašumu apdrošināšanā pieaudzis par 5%.
Vērtējot būvniecības tālākās attīstības perspektīvas, tās būtu jāvērtē līdzšinējo tendenču kontekstā. Finanšu krīzes iespaidā līdz ar ekonomiskās struktūras izmaiņām arī būvniecības nozare pārorientējās uz augošajām un ar eksportu saistītajām industrijām, tādēļ palielinājās administratīvo un rūpnieciskās ražošanas ēku, noliktavu celtniecības apjomi. Kā jau lielais vairums nozaru, arī būvniecība iepriekšējos gados piedzīvoja dramatisku samazinājumu, un saskaņā ar CSP datiem šī gada pirmā pusgada apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki, nekā tie bija 2008.gadā (-47%). Vislielāko samazinājumu piedzīvoja tieši jaunu objektu būvniecība (-61%), nevis remontdarbi
(-18%), kas norāda uz lielāku aktivitāti otrreizējā nekustamo īpašumu tirgū.
„Otrreizējā nekustamo īpašumu tirgus apgūšanu veicināja plīsušais cenu burbulis, vispārējā ekonomiskā situācija, banku piesardzība, izsniedzot jaunos kredītus, kā arī lielais jauno uzcelto objektu skaits treknajos gados. Savukārt, pateicoties Eiropas fondu apguvei, pašlaik ievērojamu pieaugumu piedzīvo tieši inženierbūves – ceļu būvniecība, cauruļvadi, ostas, dambji u.c. Turpretim visniecīgākais pieaugums ir tieši dzīvojamo ēku celtniecībā, it sevišķi daudzdzīvokļu mājām, kur joprojām novērojams būvniecības samazinājums,” skaidro BALTA valdes loceklis Kristians Pudans.
Pēc CSP datiem, jaunas dzīvojamās ēkas ceļ reti, toties nekustamo īpašumu remontu jomā visstraujākais pieaugums ir tieši dzīvojamo ēku remontdarbiem, sevišķi daudzdzīvokļu mājās. Tendence norāda, ka tā vietā, lai celtu un iegādātos jaunus īpašumus, iedzīvotāji uzlabo dzīvošanas apstākļus jau nopirktajos īpašumos. Neapdzīvojamo ēku tirgū visstraujākais remontu skaita pieaugums ir ēkām, kuras nepieciešamas tirdzniecības un lauku saimniecību vajadzībām, savukārt starp inženierbūvēm visstraujākais pieaugums ir tieši ceļu un ielu remontiem.
Kā liecina BALTA dati, jauno darījumu skaits pieaug gan komercsegmentā, gan starp privātpersonām. „Šī gada būvniecības nozares pozitīvie attīstības rādītāji ir sasniegti, pateicoties jauno nekustamo īpašumu celtniecībai, kas atšķirībā no remontdarbiem sāka strauji pieaugt tikai šī gada pirmajā pusē. Arī nākotnē sagaidāms, ka nozare attīstīsies un turpināsies jauno nekustamo īpašumu celtniecība, kas veicinās vajadzību pēc apdrošināšanas, palielinot arī apdrošināšanas tirgu,” prognozē Kristians Pudans.
Pozitīvs signāls apdrošinātajiem ir arī kreditēšanas apjoma rādītāji. Lai arī, pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas datiem, kredītu slogs Latvijā samazinās (2012.gada pirmajā pusē kopējais kredīta apjoms gan Latvijas mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ir samazinājies par 11%, salīdzinot ar 2011.gada pirmo pusi), jauno izsniegto kredītu skaits tomēr turpina augt (no jauna izsniegto kredītu apjoms Latvijas mājsaimniecībām tajā pašā laika periodā pieauga par 35%, savukārt uzņēmumiem par 49%).
„Kredītu apjoma dati varētu norādīt, ka Latvijas mājsaimniecības un uzņēmumi jau ir uzņēmušies kredītsaistības trekno gadu laikā, kad tas bija viegli izdarāms, un nevar atļauties ņemt papildu kredītus, lai celtu jaunus īpašumus. Taču tendence ir pozitīva un norāda uz ekonomikas atveseļošanos, tāpēc sagaidāms, ka nākamā gada apjomi varētu pieaugt straujāk, kas atspoguļosies arī būvniecības pieaugumā,” analizē Kristians Pudans.
