Kultūrkapitāla naudas sadalei reģionos iesaka veidot birojus
Līdz šim lielākā daļa Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļu aizgājusi Rīgā tapušu projektu īstenošanai, bet reģioniem tikusi vien piektā daļa no kopējās summas.
Lai mainītu šo tradīciju, kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende ieteikusi jaunajā VKKF stratēģijā paredzēt četru biroju izveidi, lai reģionos lemtu par tiem nozīmīgiem kultūras notikumiem. Izrādās, ka tas nav nekas neparasts – šādu praksi jau gadiem īsteno Igaunijā, raksta NRA.LV.
«Reģionālie biroji ļautu sadalīt VKKF līdzekļus tā, lai lauvas tiesa netiktu tikai Rīgai. Šobrīd ir tā, ka daži reģioni aktīvi raksta projektu pieteikumus, taču citviet aktivitāte ir minimāla, jo uzskata: nav ko pūlēties – tāpat atbalsta nebūs. Līdzekļu sadales mehānisms ir jāuzlabo, un reģionālie biroji būtu solis vienlīdzīguma virzienā,» ministres idejas pozitīvo pienesumu skaidro viņas preses sekretāre Ieva Līne. Nākamgad ideju diez vai izdošoties īstenot, jo tādā gadījumā jārēķinās ar administratīvajiem izdevumiem, bet, visticamāk, Kultūras ministrijas (KM) budžets nebūs tik dāsns, lai naudu novirzītu jaunu struktūrvienību izveidei. «Kad VKKF darbība būs finansiāli stabila un balstīta ilgtermiņā, varēs ideju realizēt,» visai nenoteikti par termiņiem teic I.Līne.
VKKF direktors Edgars Vērpe gan norāda, ka tas nav nekas jauns: savulaik, veidojot fondu, tika izvērtēta arī šāda iespēja, taču galu galā VKKF padome nobalsoja par pašreizējo – ar vienotu biroju un ekspertiem Rīgā. Viņš uzskata, ka reģionālo biroju izveide būtu atbalstāma lieta, jo tas rosinātu novadus vairāk rakstīt projektus. Lai arī pašlaik reģionu aktivitāte joprojām atpaliek no Rīgas, tomēr tā esot lielāka nekā VKKF pirmsākumos, kad galvaspilsēta paņēma 89% fonda līdzekļu. Tomēr, ja no laukiem turpinās aizplūst cilvēki, nebūs brīnums, ka projektu skaits no novadiem atkal atgriezīsies fonda pirmsākumu līmenī. Pašlaik no reģioniem visneaktīvākā esot Zemgale un Kurzeme. VKKF līdzekļu esot tik maz, ka atbalstu saņem vien niecīga daļa no pieteiktajiem projektiem. Piemēram, šogad pirmajā projektu konkursā
504 381 lats tika piešķirts 495 projektiem, lai gan iesniegti bija 1127 par summu 2,9 miljoni latu. Vismaz pēc 2008. gada, kad katastrofāli apcirpa VKKF finansējumu (tagad tas ir 74% no trekno gadu naudām), fonds spējis saglabāt divas reģionālās programmas, kas vismaz sniedz kaut nelielu atbalstu novadiem.
«Ja valdība grib, lai reģioni attīstās, vajadzīgi ne tikai biroji, bet arī jāpalielina VKKF finansējums – vismaz trekno gadu līmenī,» uzsver E.Vērpe, piebilstot, ka Igaunijā šie līdzekļi ir desmitkārt lielāki nekā Latvijā, turklāt – reģioniem tie paredzēti atsevišķi un ir 1/10 no fonda naudas. Arī biroju ziemeļu kaimiņiem ir 12, tātad katrs no tiem atbild par pārskatāmu teritoriju, līdz ar to labi zina, ko un kāpēc vajag. «Ja mēs spējam iedot kultūrai desmit reižu mazāk nekā igauņi, tas nav normāli, jo mūsu finansiālā situācija taču nav tikpat reižu sliktāka kā viņiem,» spriež VKKF direktors.
