Hilarijas Klintones vizīti vērtē kā vēsturisku
Latvija esot simtā valsts, kuru apmeklē ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Šajā aspektā viņas vizīti varētu vērtēt kā simbolisku, savukārt kā vēsturisku tāpēc, ka līdz šim neviens ASV valsts sekretārs (šis amats salīdzināms ar ārlietu ministra amatu citās valstīs) nav ieradies klasiskā divpusējā vizītē mūsu valstī.
H. Klintoni ierasties Latvijā jau 2009. gadā aicināja toreizējais ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, tomēr vizīti noorganizēt neizdevās, raksta NRA.lv.
Vizītes laikā šodien H. Klintonei ir plānotas tikšanās ar Latvijas augstākajām amatpersonām, lai apspriestos arī par NATO misijām un ekonomiskās krīzes pārvarēšanu Latvijā, turklāt neformāla foruma ietvaros viņa tiekas ar jauniešiem un nevalstisko organizāciju līderiem, informē ASV vēstniecība Rīgā.
ASV valsts sekretāre piedalīsies arī ielas pārdēvēšanas ceremonijā par godu bijušajam valsts sekretāra vietniekam Samneram Velsam, taču šis nosaukums agrākajai Remtes ielai ir piešķirts jau pirms krietna laika, un šajā ielā ar 1. numuru atrodas arī jaunā ASV vēstniecības ēka. S. Velss bija valsts sekretāra vietnieks, kurš 1940. gada 23. jūlijā ASV valdības vārdā nāca klajā ar paziņojumu, kas nosodīja triju Baltijas valstu okupāciju.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 1991. gada augustā ASV un Latvijas Republika 5. septembrī atjaunoja diplomātiskās attiecības. Jāatgādina, ka H. Klintones dzīvesbiedrs Bils Klintons kā 42. ASV prezidents Latviju apmeklēja 1994. gada jūlijā un savā runā pie brīvības pieminekļa solīja atbalstu Baltijas valstu atjaunotnes procesam. Nedaudz vēlāk, 1998. gada 16. janvārī, ASV un Baltijas valstu prezidenti parakstīja starptautisku dokumentu – Partnerības hartu, kas kļuva par pamatu ASV un Latvijas starpvalstu sakaru attīstīšanai. Tolaik B. Klintons paziņoja par ASV un Baltijas partnerības fonda izveidi un 15 miljonu dolāru piešķiršanu tam solidāri ar Sorosa atklātās sabiedrības institūtu. Nauda bija paredzēta pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko organizāciju attīstības veicināšanai. Desmit gadus pēc hartas parakstīšanas Baltijas valstu toreizējie prezidenti atzina, ka šis dokuments ļāvis baltiešiem iekļūt NATO 2004. gadā un pēc tam – kļūt arī par Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādējādi esot sasniegti ASV un Baltijas valstu hartas pamatmērķi. H. Klintones apmeklējumam uzreiz sekos ASV uzņēmēju vizīte Latvijā. Jūlija pirmajās trīs dienās mūsu valstī uzturēsies pārstāvji no dažādām nozarēm – transporta un loģistikas, rūpniecības, informācijas tehnoloģiju, nekustamo īpašumu un citām nozarēm. Rīgā tiks organizēts seminārs ASV un Latvijas biznesa sadarbības iespējas. Šā gada sākumā Ārlietu ministrijā valsts sekretārs Andris Teikmanis prezentēja pētījumu par Latvijas un ASV sadarbības iespējām. Ja vērtē tikai abu valstu ekonomisko sadarbību, Latvijas un ASV ārējās tirdzniecības apgrozījums 2011. gadā bija par 13,5 procentiem lielāks nekā 2010. gadā. Savukārt Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz ASV 2011. gadā pieauga par 6,6 procentiem.
