AKKA/LAA: Mūzikas atskaņošanai licence vajadzīga katrā darbavietā
Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.
Tikmēr advokāts Mārcis Krūmiņš portālam “Delfi” sacījis, ka no Latvijas Autortiesību likuma būtu jāizslēdz tā dēvētā “radio klausīšanās nodeva” jeb “publiskā izpildījuma” definīcija, bet strīdu gadījumus būtu jāvērtē tiesām. Šādas likuma izmaiņas, viņaprāt, nebūtu pretrunā ar starptautisko Bernes konvenciju, kuru parakstījusi arī Latvija. Saeima par to sāks lemt jau šonedēļ, raksta IR.LV.
Krūmiņš “Delfi” teicis, ka “publiska atskaņojuma iespējas pastāv, saskaņojot sabiedrības un autoru intereses. Taču ir jautājums, kā tas ir formulēts mūsu pašu Autortiesību likumā un tam pakārtotajos likumdošanas aktos”. Viņš arī uzsvēris, ka Latvijai saskaņā ar Bernes konvencijas pantu par papildus iespējamiem darbu brīvas izmantošanas gadījumiem ir tiesības noteikt kārtību, kā regulēt dažādu darbu publisko atskaņošanu.
Taču AKKA/LAA pārstāve Dombrovska norādīja, ka prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.
“Līdz ar to likums mūzikas darbu izmantotājiem nosaka pienākumu nākt un izņemt licenci, jo AKKA/LAA nav ražotne, kas izvēlas, kam piedāvāt savu preci. Tieši pretēji – visi, kas plāno publiskā telpā atskaņot mūziku, ir mūsu potenciālie sadarbības partneri,” paskaidroja Dombrovska.
Dombrovska paskaidroja, ka kopš 2006.gada Eiropas Savienības tiesas sprieduma arī viesnīcas viesu istabiņa ir atzīstama par publiskā izpildījuma vietu. Līdz ar to mūzikas atskaņošanai viesnīcas numuros nepieciešama licence, kuras maksa ir 40 santīmi par vienu viesnīcas numuriņu gada ceturksnī jeb 1,60 lati par vienu istabiņu gadā.
Savukārt darbavietās maksa ir atkarīga no strādājošo skaita. Ja strādājošo skaits ir no viena līdz pieciem cilvēkiem, tad maksājums ir pieci lati gadā. Salīdzinājumam, ja uzņēmumā ir no 600 līdz 1000 strādājošo, tad gada maksājums ir 70 lati. Vidējā regulārajā birojā, kurā strādā no 21 līdz 30 cilvēkiem, gada maksa ir 20 lati.
Gadījumos, ja uzņēmums neizņem publisko mūzikas atskaņošanas licenci, AKKA/LAA tiesīga vērsties ar iesniegumu policijā, kas konstatē administratīvo pārkāpumu.
“Kopš pagājušā gada administratīvais sods ir mainīts, un pašreiz tie ir ne mazāk kā 500 lati juridiskai personai par mūzikas publisko izpildījumu bez licences. Sods ir no 500 latiem līdz 5000 latu,” norādīja Dombrovska.
AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja atzina, ka ar katru gadu aizvien vairāk uzņēmēju ir izņēmuši licenci bez atgādināšanas. Uzņēmēju informētība ir kļuvusi labāka.
Atbildot uz jautājumu par nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK iniciatīvu, kura Saeimā iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā, paredzot, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu, Briģis norādīja, ka apvienība acīmredzot nav informēta, ka autora tiesības saņemt atlīdzību gan par publisko izpildījumu, gan raidīšanu ēterā Autortiesību likumā pārņemtas no Bernes konvencijas. Autortiesību likuma grozīšana šādā veidā būtu pretrunā ar Bernes konvenciju, un Latvijai būtu pie reizes jāiesaka vai nu grozīt pašu konvenciju, vai būtu no tās jāizstājas. Izstāties no Bernes nozīmētu to pašu, ko izstāties no civilizētās pasaules.
Pērn AKKA/LAA muzikālo darbu nodaļa par mūzikas publisko izpildījumu iekasējusi 1,17 miljonus latu, kas ir par 37 000 latu vairāk nekā 2010.gadā, norādīja Dombrovska.
Briģis piebilda, ka pagājušais gads AKKA/LAA ir bijis labvēlīgāks nekā iepriekšējie gadi. Esot jūtama ekonomiskā atkopšanās, tāpēc 2011.gads ir parādījis labus rezultātus un kopumā atzīmējams kā ceturtais labākais gads.
LAA dibināta 1993.gadā, bet AKKA – 1994.gadā. Savukārt 2004.gada 2.septembrī abas organizācijas apvienojušās. AKKA/LAA apvieno muzikālo, literāro, dramatisko, vizuālo un audiovizuālo darbu autorus, kuri kopā, kolektīvā pārvaldījumā īsteno savas mantiskās tiesības un veido sadarbību starp autoriem un viņu darbu izmantotājiem, lai nodrošinātu darbu izmantotājiem ērtu iespēju likumīgi izmantot autoru darbus un autoriem saņemt par to autoratlīdzību.
Biedrība ir nevalstiska organizācija, un tās darbību vada pašu autoru vēlēta padome. Biedrības padome ievēlēta 2010.gada 29.jūlijā, un padomes priekšsēdētājas amatā patlaban ir Māra Zālīte, savukārt izpilddirektores amatā ir Inese Paklone.
AKKA/LAA pārstāv vairāk nekā 4500 Latvijas autoru un vairāk nekā četrus miljonus ārvalstu autoru un administrē viņu tiesības Latvijā.
AKKA/LAA 2011.gadā par autoru darbu izmantojumu Latvijā un ārvalstīs iekasēja 2,91 miljonu latu, savukārt 2010.gadā – 2,82 miljonus latu.
