Kritizē vēlmi strauji celt pensijas vecumu
Saeima pavasara sesiju sāks, izskatot valdības izstrādātos grozījumus pensiju likumā. «Šos priekšlikumus vērtēsim ļoti rūpīgi, jo šādas iniciatīvas skar lielu iedzīvotāju daļu,» norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Uz jautājumu, vai pensiju grozījumu izskatīšana vedīsies raiti un kāds varētu būt rezultāts, deputāte Neatkarīgajai atbild ar pretjautājumu: «Vai esat redzējuši kādus grozījumus, kurus Saeima akceptējusi tieši tādā pašā variantā, kādi tie parlamentā iesniegti?»
Ne tik raiti
Ziemas sesijas pēdējā sēdē Saeima nodeva Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai valdības izstrādātos grozījumus pensiju likumā, kas paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu. Saeima plāno līdz vasaras sākumam šos grozījumus izskatīt un vienoties par to, kā veicamas šīs svarīgās izmaiņas, Neatkarīgajai pastāstīja komisijas vadītāja. Saeimas darbu gan var apgrūtināt fakts, ka valdības grozījumus pensiju likumā neatbalsta ne arodbiedrības, ne daļa sabiedrības. «Rūpīgi analizēsim šos grozījumus, uzklausot visus viedokļus,» saka deputāte. Saeimā paredzētas ne tikai ierastās komisiju sēdes, bet arī plašāka diskusija par pensiju likuma izmaiņām. Līdzšinējā pieredze liecina, ka par pensiju likuma izmaiņām arvien bijušas karstas diskusijas.
Iebilst tiesībsargs
Likumprojektā par izmaiņām pensiju likumā ietvertā pāreja jau no 2014. gada paaugstināt pensionēšanās vecumu, 65 gadu pensionēšanās vecumu sasniedzot 2020. gadā, nav atzīstama par saudzējošu un samērīgu, savu viedokli paudis tiesībsargs Juris Jansons. Viņš atsaucas uz Satversmes tiesu, kas «norādījusi, ka likumdevējam, pieņemot lēmumus sociālā nodrošinājuma jomā, jāievēro tiesiskās paļāvības, samērīguma, taisnīguma un sociāli atbildīgas valsts principi». Tiesiskās paļāvības princips gan neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu, tomēr šādā gadījumā nepieciešams ievērot saprātīgu līdzsvaru starp personas paļaušanos uz līdz šim spēkā esošo likumu, no vienas puses, un tām interesēm, kuru nodrošināšanai šis regulējums tiek mainīts, no otras puses. Līdzsvaru veidotu saudzējoša pāreja, kas var būt arī kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana.
Konceptuāli tiesībsargs pret pensionēšanās vecuma palielināšanu neiebilst. Par samērīgu un atbalstāmu viņš atzīst lēzenāku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu – no 2016. gada līdz 2026. gadam, kā tas sākotnēji arī bija paredzēts. Daļa Eiropas valstu ar līdzīgu vēsturisko un ekonomisko attīstību pensionēšanās vecuma palielinājumu līdz 65 gadiem plāno sasniegt aptuveni periodā līdz 2025. gadam (Igaunija – 2024. gadā, Lietuva – 2025. gadā, Čehija – 2030. gadā).
Arodbiedrības aicina
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sākusi vēstuļu akciju, protestējot pret valdības nepamatoto lēmumu sākt paaugstināt pensionēšanās vecumu no 2014. gada. Arodbiedrības uzsver, ka «nekad neesam bijuši pret iespēju Latvijā paaugstināt pensionēšanās vecumu, bet uzskatām, ka tas jādara mērenāk, sniedzot atbildes iedzīvotājiem uz sāpīgiem jautājumiem par bezdarba samazināšanos, iespējām atrast darbu gan senioriem, gan arī jauniešiem, par ēnu ekonomikas apjomu samazināšanos».
***
viedoklis
Juris JANSONS, tiesībsargs:
– Ekonomiskās krīzes apstākļos pieaug tendence pieņemt stingrus ekonomiskās pārvaldības pasākumus ar tīri monetāru raksturu, nosakot stingru budžeta disciplīnu, bet vienlaikus ignorējot sociālo dimensiju. Ja lēmums jau no 2014. gada celt pensionēšanās vecumu tiek pieņemts tikai tāpēc, lai segtu iztrūkumu valsts pensiju speciālajā budžetā, tas vēl vairāk grauj uzticību pensiju sistēmai, tās ilgtspējai un stabilitātei. Strauja pensionēšanās vecuma celšana nav savienojama ar sociāli atbildīgas valsts principu un ir pretrunā Satversmei.
