73% no nepieciešamā kvoruma atbalsta ģenerālvienošanos būvniecības nozarē
Vairāk nekā 120 būvniecības uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums veido 519 miljonus eiro jeb 73% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apgrozījuma apjoma, šodien parakstīja ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē. Ar šo visai nozarei saistošo koplīgumu plānots noteikt minimālo algu būvniecībā 780 eiro (bruto) apmērā.
“Šodien, pateicoties daudziem patiešām uzņēmīgiem un drosmīgiem Latvijas būvniekiem, mums ir izdevies ielikt kārtīgu un stipru pamatakmeni jaunas būvniecības kultūras attīstībai Latvijā. Līdz ar to, jau tuvāko mēnešu laikā plānojam iegūt visu nepieciešamo atbalstu, lai 2019. gada sākumā ģenerālvienošanās varētu stāties spēkā. Esiet droši – ģenerālvienošanās būs! Jau ar nākamo gadu būvniecības nozare ieņems jaunu, uz attīstību vērstu trajektoriju,” uzrunājot foruma dalībniekus, uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
“Esam vēsturiskā mirklī – sākta ģenerālvienošanās parakstīšana būvniecībā. Vairāk kā 100 būvniecības uzņēmumi ar vairāk kā pusmiljarda apgrozījumu paši vienojas par godīgu konkurenci un cienīgu atalgojumu darbiniekiem. Svarīgi, ka būvniecības ģenerālvienošanās ir sabiedrības pašas, nevis kādu politisko spēku izšķiršanās par modeli, kādā veidā turpmāk vēlamies strādāt,” foruma atklāšanā sacīja ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens.
Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.
Uzņēmumi, kuri šodien parakstījās par ģenerālvienošanos, tās noslēgšanas gadījumā saņems 50% atlaidi no ikgadējās Būvkomersantu reģistrācijas nodevas, kā arī iegūs papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dos izdevīgāku pozīciju iepirkumos. Jau drīzumā Saeimā tiks lemts par iespēju vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Likumprojektā paredzēta iespēja virsstundu likmes samazināšanai līdz 50%, ja ar nozares koplīgumu tiek būtiski celta minimālā alga attiecībā pret valstī noteikto.
Foruma laikā pētnieks Arnis Sauka iepazīstināja ar jaunāko pētījumu par ēnu ekonomikas apjomu Latvijas būvniecībā, kas kopš 2015. gada mazinājies gandrīz par 5%, sarūkot līdz 35,2%. Ievērojams samazinājums pēdējos divos gados vērojams gandrīz visās ēnu ekonomikas komponentēs, tostarp samazinājies ne tikai aplokšņu algu īpatsvars (no 36,3% 2015.gadā uz 32,1% 2017.gadā), bet arī uzņēmumu ienākumu neuzrādīšana (no 31,6% līdz 26,7%) un darbinieku skaita neuzrādīšana (no 23,3% līdz 17,6%).
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests pasniedza īpašus godu rakstus lielākajiem būvniecības nozares nodokļu maksātājiem 11 kategorijās. Apbalvojumus kā lielākajiem būvniecības nozares darba spēka nodokļu maksātājiem 2017.gadā uz vienu darba ņēmēju, kuriem vidēji mēnesī ir 65 vai vairāk darba ņēmēju, saņēma SIA Filter (Rīgas plānošanas reģionā), SIA UPB Nams (Kurzemē), SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate (Zemgalē), SIA Woltec (Vidzemē), SIA Ceļi un Tilti (Latgalē). Savukārt kā būvniecības nozares nodokļu maksātājus ar lielāko kopējās darījumu vērtības pieaugumu 2017.gadā, salīdzinot ar 2016.gadu, saņēma SIA Arčers (Rīgā), SIA Ostas Celtnieks (Kurzemē), SIA Jēkabpils PMK (Zemgalē), SIA 8 CBR (Vidzemē), SIA Ceļi un Tilti (Latgalē). Godalgojumu saņēma arī SIA Ceļdaris kā vecākais būvniecības nozares nodokļu maksātājs.
