66% Latvijas iedzīvotāju darba zaudēšanas gadījumā draud bads
Aptuveni ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju iztikas līdzekļi ir vien tik lieli, lai varētu iegādāties pārtiku. Jaunam apģērbam, apaviem, sadzīves tehnikai, teātra apmeklējumam, ceļojumam vai kādam citam lielākam pirkumam naudas nepietiek. Četriem procentiem Latvijas iedzīvotāju trūkst naudas pat pārtikas iegādei. Zaudējot darbu, bez jebkādiem iztikas līdzekļiem paliktu lielākā daļa no Latvijas iedzīvotājiem, vēsta NRA.lv.
Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim. Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotāju pamatienākumu zaudēšanas gadījumā draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja visās trīs Baltijas valstīs. Aptaujas rezultāti liecina, ka visdrošāk jūtas Igaunijas iedzīvotāji – 45% respondentu atbildējuši, ka ir apmierināti ar pašreizējo finanšu situāciju, ņemot vērā ienākumus, izdevumus un parādsaistības. Lietuvā apmierinātību pauduši 24% aptaujāto, savukārt vismazāk apmierināto ar pašreizējo situāciju ir Latvijā – vien 22% iedzīvotāju. Turklāt Latvijā ir visvairāk iedzīvotāju, kas ir neapmierināti ar pašreizējo situāciju – 46%, kamēr Lietuvā tā jūtas 37%, bet Igaunijā – 27 procenti.
«Lai arī gada laikā vidējā darba samaksā visā Baltijā ir palielinājusies (Latvijā pat par 8,7%), Latvijas iedzīvotāju neapmierinātība ar savu finansiālo situāciju šogad pieaugusi (no 41% 2016. gadā līdz 46% 2017. gadā). Vairāk apmierinātas ar savu pašreizējo finansiālo situāciju ir sievietes, iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 35 līdz 44 gadiem, ar augstāko izglītību, publiskajā sektorā nodarbinātie, ar augstiem ienākumiem, Pierīgā, Vidzemē un Zemgalē dzīvojošie. Savukārt mazāk aizsargāti jūtas vīrieši, iedzīvotāji vecumā no 45 līdz 55 gadiem, ar vidējo vai pamatizglītību, nestrādājošie vai ar zemākiem ienākumiem un Latgalē dzīvojošie. Iedzīvotāju apmierinātība ar savu finansiālo situāciju visvairāk ir atkarīga no ienākumu pietiekamības un iespējām iegādāties vairāk nekā tikai pirmās nepieciešamības preces,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.
Uz to, ka ienākumu nepietiek pat pārtikas iegādei, vairāk norāda iedzīvotāji, kuri ir pensijā vai tuvu pensijas vecumam, iedzīvotāji ar pamatizglītību, nestrādājošie vai tie, kam ienākumi pēc nodokļu nomaksas nepārsniedz 260 eiro, kā arī Vidzemē un Latgalē dzīvojošie. Apmēram viena piektdaļa iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņi var atļauties lielākus pirkumus, piemēram, televizoru, viņi nevar atļauties tiešām dārgas lietas, piemēram, jaunu auto, vasarnīcu vai dzīvokli, neņemot kredītu vai neaizņemoties no citiem avotiem. Tikai 1% aptaujāto Latvijā var atļauties visu, ko viņi vēlas.
Lietuvā ir mazāk iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem (18%) un ir Baltijā augstākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo no rokas mutē – 7% (Latvijā tādu ir 4%.) Savukārt visturīgākie iedzīvotāji ir Igaunijā – 45% atbildējuši, ka var atļauties iegādāties gandrīz visu (izņemot dārgas lietas – jauns auto, vasarnīca vai mājoklis), bet 5% aptaujāto apgalvojuši, ka var atļauties pilnīgi visu, ko vēlas.
Ilze Šteinfelde
Foto: Shutterstock
